Arī Latvijas krievu kopienas apsvērs iespējas pieprasīt no valsts nekustamos īpašumus, kas piederējuši krievu organizācijām līdz 1940.gadam, intervijā televīzijas kanālam "Pro100 TV" atzina Latvijas Krievu kopienas valdes loceklis Igors Vatolins.
Viņš skaidroja, ka Latvijas Krievu kopiena un Latvijas Krievu biedrība pagaidām neko nepieprasa, taču plāno diskutēt par krievu organizāciju nekustamo īpašumu. Viņš atgādināja, ka ebreju kopienai, kas lūdz valstij atdot aptuveni 270 īpašumus, ir sagatavoti dokumenti par katru ēku, bet krievu kopienas "velkas notikumiem astē". "Cik man zināms, krievu organizācijām šāda reģistra nav," sacīja Vatolins.
Viņaprāt, teorētiski Latvijas krievu kopienas varētu pretendēt uz īpašumu atgūšanu. Pēc viņa teiktā, var apgalvot, ka līdz 1940.gadam Latvijā pastāvēja krievu organizācijas, lai gan tām nepiederēja daudz nekustamo īpašumu. Viņš klāstīja, ka pirmskara laika pētniece Tatjana Feigmane min biedrības "Strops" īpašumu, kurā šobrīd atrodas Krievu drāmas teātris, kā arī dažus Rīgas Krievu labdarības biedrības īpašumus, kas atradās Rīgā, Maskavas forštatē un Jūrmalā.
Vatolins klāstīja, ka vispirms par īpašumiem jābūt plašai sabiedrības diskusijai. Viņš atgādināja, ka pašlaik runā par vēsturisko taisnīgumu attiecībā pret ebreju kopienu, kas smagi cietusi Otrā pasaules kara laikā, taču tad nedrīkst aizmirst arī par citām grupām.
"Latvijas krievu kopienas zieds ir profesori, baltgvardieši, kas pametuši Krieviju un atraduši Latvijā patvērumu no padomju varas. Viņiem 1940.gads kļuvis par absolūto traģēdiju," norādīja Vatolins.
Jau vēstīts, ka ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana nesen aktualizējās, jo maija vidū premjera birojā tika saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju. Padome arī atsaucas uz Lietuvu, kur jau pērn pieņemts šāds likums.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš trešdien vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata un šo lēmumu pamato ar premjera un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.