Latvijas kūdras purvos lielākoties saimnieko ārzemnieki un Latvijas "melnais zelts aizceļo" uz ārzemēm – pašlaik tiek eksportēti aptuveni 95% no iegūtās kūdras, bet vietējo ieguvums ir darba vietas un stabili ienākumi lauku iedzīvotājiem un pagastiem, vēsta laikraksts "Diena".
Latvijā šobrīd darbojas 44 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumi. Kūdra tiek iegūta 82 purvos. 2011. gadā iegūts 951,93 tūkstoši tonnu kūdras, kas ir par 37% vairāk nekā 2010. gadā. Aptuveni 95% no Latvijā iegūtās kūdras tiek eksportēta.
2010. gadā eksportēta kūdra vairāk nekā 90 miljonu eiro (63 miljoni latu) vērtībā.
Lai arī kūdra tiek uzskatīta par vērtīgu Latvijas dabas resursu un augstvērtīgu izejvielu, kas daudzveidīgi izmantojama, šobrīd gandrīz visa Latvijas purvos iegūtā kūdra tiek izmantota substrāta ražošanai lauksaimniecībai un dārzkopībai, no kuras vismaz 95% tiek eksportēta. Un lielākie kūdras ieguvēji Latvijā ir ārzemju kompānijas, kas ienākušas gadsimtu mijā, dibinot savus uzņēmumus vai sadarbojoties ar vietējiem, bet būvējot savas pārstrādes rūpnīcas.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes loceklis Gunārs Cankalis arī atceras, ka kūdriniekam pirms desmit gadiem dabūt aizdevumu bija faktiski neiespējami, jo arī bankās īsti nesaprata, ko ar Latvijas kūdru darīt.
Ārzemnieku interese par kūdru kā resursu un iespējamajām investīcijām Latvijā parādījās, kad Latvija strauji uzņēma kursu uz Eiropas Savienību un iestājās tajā, stāsta viena no lielākajiem kūdras pārstrādes uzņēmumiem "Laflora" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Uldis Ameriks, piebilstot, ka vecās ražotnes gan ārzemju investorus neinteresēja, viņi būvēja jaunas rūpnīcas, interesi izrādot par kūdru kā izejvielu substrāta ražošanai.
"Jebkurš investors, kas šeit ienāk, grib simtprocentīgi savu daļu. Bet, ja par to vienoties neizdodas, veido kopuzņēmumus resursu ieguvei, bet rūpnīcas būvē pilnībā savas," ārzemju kompāniju darbības principus Latvijā skaidro Ameriks, kurš vada vienīgo lielo kūdras uzņēmumu ar dominējošo latviešu kapitālu.
Galvenokārt Latvijas purvos saimnieko dāņi, vācieši, nīderlandieši, beļģi, somi.
Norādot uz ārzemnieku saimniekošanu Latvijas purvos, Uldis Ameriks saka: "Vienalga, kāds investors – vietējais vai ārzemju, svarīgākā ir nodarbinātība un nodokļu maksāšana." Arī Gunārs Cankalis ir vienisprātis, atgādinot, ka kūdras ieguve un pārstrāde atrodas lauku reģionos un ir vienīgais, kas dažviet pie dzīvības uztur visu tuvējo ciemu vai pagastu, kā arī ir vienīgais iztikas avots vietējiem.
Latvijā šobrīd ir 44 kūdras pārstrādes uzņēmumi, bet nopietni tirgus spēlētāji ir aptuveni 13–14, kas saražo 85% no visa iegūtā apjoma.
"Kaut ko jau arī šodien vēl izmanto pakaišiem un kaut ko kā kurināmo, bet uz Latvijas kopējā fona šie apjomi ir niecīgi. Tāpat kā tā daļa, ko realizējam vietējā tirgū. Mūsu galvenie klienti ir augļu, dārzeņu un puķu lielaudzētāji Eiropā un citviet pasaulē, kas izslimojuši kaiti dārzeņus siltumnīcās audzēt akmensvatē. Ir valstis, kur rūpnieciskajā ražošanā to pat aizliegts izmantot," stāsta Cankalis, ar nožēlu piebilstot, ka Latvijā diemžēl lielražotāji joprojām izmanto akmensvati, kūdrā dārzeņus audzējot vienīgi nelielajās saimniecībās.
Cankalis norāda uz to, ka vietējie ražotāji lielākoties strādā pēc pasūtījuma, gatavojot substrātu pēc pasūtītāju receptēm konkrētam ārvalstu tirgum.