Daugavas HES ūdenskrātuvju krastus nopietni apdraud noskalošana – nokrišņu, vēju un spēkstaciju ūdeņu cilāšanas dēļ palēnām zem ūdens pazūd metriem zemes. Lai glābtu situāciju, nepietiek ar VAS "Latvenergo" ik gadus šim mērķim izmantotajiem 850 000 latu, turklāt liela daļa šīs naudas tā arī nav sasniegusi upes krastus, otrdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Līdz šim par krastu nostiprināšanu atbildēja valsts SIA "Vides projekti", taču uzņēmuma finansiālo problēmu dēļ šā gada otrajā ceturksnī nekas netika darīts.
"Latvenergo" jau gada sākumā vērsa uzmanību uz to, ka ap 700 000 latu no enerģētiķu piešķirtās naudas "Vides projekti" aizplūdinājuši nezināmā virzienā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iekšējā auditā konstatējusi: pārkāpumi tiešām ir. Šobrīd uzņēmumam ir pieprasīta maksātnespēja, un turpmāk krastu nostiprināšanu vadīs Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Taču skaidrības par darbiem nevienai iestādei neesot, norāda laikraksts. LVĢMC vadītāja vietniece Inita Stikute laikrakstam norāda, ka zina tikai to, ka šie darbi turpmāk uzticēti centram. "Kad dabūsim visus dokumentus, plānosim, kā strādāt tālāk. Esmu pārliecināta, ka ar to tiksim galā. Jo mums jau tikai jāorganizē šie darbi – mēs paši ne nu vērtēsim vietas, ne arī raksim."
VARAM izveidotajā atbildīgajā komisijā, kas izvērtē bīstamās vietas, līdz šim darbojies arī Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols, kurš laikrakstam apliecinājis, ka komisijai pirms "Vides projektu" bankrota bijušas pāris sēdes.
"Līdz šim ir īstenoti vairāki projekti – Aizkrauklē, Lielvārdē, Koknesē un citur. Izvēloties, kuru vietu stiprināt, tiek ņemts vērā, cik tā svarīga no finansiālā, vides un sabiedriskās nozīmības viedokļa, kā arī cik ātri progresē noskalošanās," skaidrojis Ozols.
Daudzviet pašvaldības un arī iedzīvotāji, kas dzīvo pie Daugavas, paši cenšas saglābt situāciju, kā māk, piemēram, saberot upē būvgružus. Arī Ķeguma pašvaldība šogad plānojusi stiprināt krastus pašu spēkiem.
Ogres novada vides speciālists Aivars Bigačs norādījis, ka krastu apsaimniekošanu apgrūtina arī tas, ka ir dažādi īpašnieki – valsts, privātpersonas, pašvaldības. Arī Ogres novadā ir teritorijas, kuras ļoti ietekmē izskalošana, taču nav izdevies iegūt līdzekļus gan šī iemesla dēļ, gan tāpēc, ka nav tik bīstamas situācijas.
Lielvārde ir viena no tām vietām, kur pirms aptuveni desmit gadiem pamatīgi stiprināts krasts pie pilsdrupām, gan izveidojot pie ūdens terasi no akmeņiem un zemes, gan ar ģeotekstilu stiprinot krauju, laikrakstam pauda Lielvārdes domes izpilddirektors Gvido Vītoliņš. Dramatiskākās vietas esot apzinātas, taču mērījumu, cik upe ik gadu nograuž, neesot.
Netālu no Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja stāvkrasts grūst acīmredzami. "Krasts pie pilsdrupām atkal būtu jāstiprina, no tām pēdējo gadu laikā izkrituši prāvi akmeņi un noslīdējusi zeme. Noteikti vajadzētu stiprināt arī krauju pie baznīcas un muzeja," atzīst Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja direktore Anita Streile.