Pasaules bagātnieku elite dažādās ārzonās noslēpusi vismaz 21 triljonu ASV dolāru (aptuveni 10,5 triljoni latu), liecina pēc "Tax Justice Network" pasūtījuma īstenotais pētījums par situāciju uz 2010.gada beigās, vēsta "RIA Novosti".
Konsultantu firmas "McKinsey" ekonomista Džeimsa Henrija ziņojumā "The Price of Offshore Revisited" norādīts, ka ārzonu kontos noslēptās naudas summa sasniedz ASV un Japānas iekšzemes kopprodukta apjomu.
Viņš arī norādījis, ka pētījumā ir ļoti konservatīvas aplēses, pieļaujot, ka reālais noslēptās bagātības apjoms var sasniegt pat 32 triljonus dolāru.
Daži eksperti gan apšauba Henrija secinājumus, piemēram, Lielbritānijas valdības padomnieks nodokļu jautājumos Džons Vaitings paudis izbrīnu par šādām aplēsēm. "Skaidrs, ka kaut kāda nauda ir noslēpta, bet ko iesākt ar tādu naudas daudzumu?" brīnījies eksperts.
Henrijs skaidrojis, ka uzskaitījis naudu bankas kontos un investīciju kontos, nevis citus aktīvus, piemēram, nekustamos īpašumus vai jahtas. Viņš izmantojis Starptautiskās norēķinu bankas datus, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un nacionālo valdību datus.
Organizācija "Tax Justice Network", kura finansējusi Henrija pētījumu, iestājas par ārzonu likvidēšanu, lai nepieļauti milzu peļņas slēpšanu un nodokļu nemaksāšanu.
Ziņojumā norādīts, ka naudu aktīvi slēpj arī ļoti turīgi cilvēki no salīdzinoši nabadzīgām valstīm.
Pēc viņa aprēķiniem, kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz 2010.gadam 139 attīstības valstu pilsoņi ārzonās noslēpuši no 7,3 līdz 9,3 triljoniem dolāru.
Britu eksperts Vaitings gan paudis, ka nevar apšaubīt ziņojumā iekļauto informāciju, taču tā šķiet "nereāla". "Rodas jautājums, kur skatās nodokļu dienesti, turklāt ASV, Lielbritānijas un Vācijas nodokļu iekasēšanas dienesti dara ļoti daudz," klāstījis Vaitings.
Bet Henrijs pētījumā norāda, ka 2010.gada beigās 50 lielas bankas pārvaldījušas savu priviliģēto privāto klientu aktīvus ārpus tās valsts, kur personai jāmaksā nodokļi, kopumā par 12,1 triljonu ASV dolāru (6,5 triljoni latu). Ārzonās glabāto 9,8 triljoni dolāri pieder mazāk nekā 100 000 cilvēku.
Nodokļu nemaksāšanas problēma kļuvusi īpaši aktuāla, ņemot vērā dažu Eiropas valstu piedzīvotās finanšu grūtības. Nacionālās valdības aktīvi apkaro nodokļu nemaksāšanu, piemēram, Vācija, izsludinājusi prēmijas par ziņām par iespējamiem nodokļu nemaksātājiem.