Grieķijas premjerministrs Antonis Samars nākamnedēļ paredzētās tikšanās laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas valdības vadītāju Fransuā Olandu lūgs par diviem gadiem pagarināt termiņu taupības pasākumu programmas īstenošanai, trešdien vēsta laikraksts "Financial Times" (FT).
Pēc izdevumā sniegtās informācijas, Samars ierosināšot, lai valsts budžeta tēriņu samazināšanas pasākumi tiktu īstenoti četru gadu periodā, nevis divos gados, kā to paredz pašreizējā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Savu ierosinājumu Grieķijas valdības vadītājs pamatošot ar nepieciešamību atjaunot izaugsmi ekonomikā, kurā recesija ir jau piekto gadu, liecina FT rīcībā nonācis dokuments.
Aģentūrai AFP pagaidām nav izdevies iegūt komentārus par šo publikāciju no Grieķijas amatpersonām, jo trešdien Grieķijā atzīmē Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus.
Samars piektdien, 24.augustā, Berlīnē tiksies ar Merkeli un sestdien, 25.augustā, ieradīsies Parīzē uz tikšanos ar Francijas premjeru.
Savukārt Merkeles pārstāvis Štefens Zeiberts valdības preses konferencē Berlīnē uzsvēra, ka Vācijas nostāja par reformām Grieķijā un aizdevuma nosacījumiem paliek nemainīga.
Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem aizdevuma programmas nosacījumiem Grieķijai līdz 2013. un 2014.gadam jāsamazina budžeta izdevumi par 11,5 miljardiem eiro (astoņiem miljardiem latu) jeb aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Nepieciešamība samazināt tēriņus šādā apmērā ir izraisījusi spriedzi Grieķijas jaunajā koalīcijas valdībā, un pašlaik ir izdevies vienoties par tēriņu apcirpšanu apmērā, kas atbilst tikai divām trešdaļām no minētās summas.
Tā kā Grieķijā bezdarba līmenis jau sasniedzis 23,1%, valdība nevēlas turpināt strādājošo atlaišanas valsts sektorā vai arī nosūtīt viņus pagaidu atvaļinājumos.
Grieķija ir saņēmusi no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda finanšu palīdzību aptuveni 240 miljardu eiro (aptuveni 169 miljardu latu) apmērā.
Tēriņu samazināšana ir priekšnoteikums, lai Atēnas dabūtu nākamo aizdevuma maksājumu 31,5 miljardu eiro (22 miljardu latu) apmērā, kas ir vitāli nozīmīgi valsts maksātspējas saglabāšanai. Nav gaidāms, ka šo maksājumu Atēnas saņems ātrāk kā oktobrī.