Izskatīties smieklīgam ir kaitīgi jebkuram politiķim. Taču diktatoram tas ir pilnīgi nepieļaujami un var būt politiski nāvējoši. Par Eiropas pēdējo diktatoru dēvētais Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko labprāt turpinātu drūmā nopietnībā sargāt savas varas suverenitāti pret jebkādiem Rietumu apdraudējumiem. Taču viņam nupat jākaro ar plīša lācīšiem. Turklāt apzinoties, ka šajā karā viņš nevar uzvarēt, var tikai kļūt vēl smieklīgāks.
Kad 4.jūlijā divi zviedru aktīvisti mazā privātā lidmašīnā šķērsoja Lietuvas un Baltkrievijas gaisa robežu un izmeta virs Minskas priekšpilsētas 879 plīša lācīšus, kuriem bija piestiprināti vēstījumi par atbalstu vārda brīvībai, Lukašenko izvēlējās izlikties neredzam, ka kaut kas tāds vispār ir noticis. Trīs nedēļas oficiālā Minska noliedza notikušo, bet internetā un presē publicētos akcijas video un attēlus dēvēja par montāžu un provokāciju. Tikai 26.jūlijā Baltkrievijas prezidents pauda sašutumu par valsts gaisa telpas pārkāpšanas gadījumu un apdraudējumu valsts pilsoņiem, ko tas esot radījis. Nākamajās dienās amatus zaudēja divi ģenerāļi - robežapsardzes un pretgaisa aizsardzības priekšnieki.
Taču, lai cik pazemojoši būtu atzīt, ka nesen par milzu naudu modernizētā pretgaisa aizsardzības sistēma nav novērsusi vienas nieka civilas lidmašīnas iekļūšanu valsts gaisa telpā, diktatoram visnepatīkamākais ir nepieciešamība kaut kā reaģēt uz faktu, ka, grozies kā gribi, apdraudējums viņa it kā neierobežotajai varai iznāk esam daži simti mīkstu rotaļlietu.
Kas tā ir - diversija? Invāzija? Agresija? Var justies liels un varens, "dodot pretsparu" citu valstu valdību un starptautisko organizāciju paziņojumiem un sankcijām, un vēl varenāks, dižojoties ar saviem bruņotajiem spēkiem, kuri atvairīšot jebko. Bet kā lai "dod pretsparu" plīša rotaļlietām? Un kam lai sniedz "simetrisku atbildi", ja pretī ir tikai dažas privātpersonas, kuras šīs rotaļlietas nometa no gaisa un aizlidoja?
Ziloņi un peles zem pirtsslotas
Hansa Kristiana Andersena pasakā par karaļa jauno tērpu tas bija mazs zēns, kurš pateica, ka karalis patiesībā ir pliks. Zviedru reklāmas aģentūra Studio Total, kas plīša lācīšu akciju īstenoja demokrātijas atbalsta grupas "Harta 97" vārdā, ar valdnieku Lukašeno ir izrīkojusies daudz ļaunāk - nevis vienkārši par viņu pasmējusies (zviedru firmas pārstāvis nodēvējis Lukašenko par klaunu, kas apkāries ar ieročiem), bet gan piespiedusi viņu pašu padarīt sevi smieklīgu. Viņam nav izvēles - uz apdraudējumu savai autoritātei ir jāreaģē. Taču, jo asāk un vērienīgāk viņš reaģē, jo pats izskatās smieklīgāks un vājāks.
Baltkrievijas Valsts drošības komiteja drīz pēc "lācīšu desanta" arestēja žurnālistu, kurš bija izlicis internetā fotoattēlus ar desantētajām rotaļlietām, un nekustamo īpašumu aģentu, kurš esot izīrējis dzīvokli zviedru aktīvistiem, kad tie plānojuši savu akciju. Abus apsūdz par atbalstu "robežas nelikumīgā pārkāpuma incidentam", un viņiem draud septiņus gadus ilgs cietumsods. Pēc tam arestēja vēl divas fotožurnālistes, kuras Minskā sarīkoja fotografēšanos ar rotaļu lācīšiem. Baltkrievijas VDK pārbauda dzīvokļus, par kuriem drošībniekiem ir aizdomas, ka tajos varētu būt no gaisa nomestie "diversanti". Plīša lācītis vai tikai tā attēls valsts varas sargu ieskatā kļuvis par bīstamu valsts ienaidnieku.
Acīmredzot uzskatīdams, ka būtu viņa statusa necienīgi mobilizēt valsts varas mašīnu tikai pret dažiem Zviedrijas pilsoņiem, kuri šo akciju sarīkoja, diktators izvēlējies nopietnāku pretinieku, ko sodīt - Zviedrijas valsti. Bet nupat arī Lietuvu, no kuras teritorijas pacēlās gaisā robežas šķērsotāji. Un konflikts nu draud izvērsties par kārtējo saspīlējumu Baltkrievijas un Eiropas Savienības jau tāpat saspīlētajās attiecībās.
Baltkrievija 3.augustā izraidīja Zviedrijas vēstnieku. Bet 8.augustā paziņoja par visu savas vēstniecības darbinieku atsaukšanu no Stokholmas un "ieteica" Zviedrijai darīt to pašu ar savu vēstniecību Minskā.
Lukašenko uzstāja, ka šie lēmumi neesot saistīti ar plīša lācīšu incidentu. "Daži saista šo problēmu ar lācīšiem vai ziloņiem, taču tā ir absolūti cita lieta," viņš stāstīja. Vēstnieks esot mēģinājis "iznīcināt" attiecības starp abām valstīm un turklāt uzturējis kontaktus ar opozīciju.
Ka nav tomēr "cita lieta", pats Lukašenko apliecināja jau 9.augustā, kad izjust viņa dusmas pienāca kārta Lietuvai. "Lai lietuvieši nemaz netup kā peles zem pirtsslotas," viņš piedraudēja. "Viņiem ir mums jāatbild, kāpēc atļāva savu teritoriju izmantot valsts robežas pārkāpšanai. Lai nu kas, bet Lietuva šai ziņā [dabūs tā], ka par maz neliksies."
Lietuvā nu bažījas, ka Minska varētu pret to vērsties ar ekonomiskām sankcijām, piemēram, tranzīta novirzīšanu no Klaipēdas uz Krievijas ostām. Otrdien Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Baltkrievijas vēstnieku Viļņā, lai paustu viņam Eiropas Savienības kopējo nostāju, ka lēmums nepagarināt akreditāciju Zviedrijas vēstniekam negatīvi ietekmē ne tikai Stokholmas un Minskas divpusējās attiecības, bet arī attiecības starp ES un Baltkrieviju.
Diktatoru ienaidnieki - lācīši, kaķīši, vāverītes
Lai arī kā Baltkrievijas prezidentam nepatīk atgādinājumi, kas viņu mudinājis eskalēt teju Eiropas mēroga ģeopolitisku saspīlējumu, arī viņš pats neļauj aizmirst par lācīšiem. Trešdien akcijas organizētāji paziņoja, ka esot saņēmuši pavēsti ierasties uz nopratināšanu Baltkrievijas VDK. Pavēstē teikts - ja viņi neieradīsies desmit dienu laikā, viņiem draud pusgads cietumā, divu gadu "labošanas darbs" vai naudassods.
Par atbildi Studio Total publicēja "vēstuli Aleksandram Lukašenko", kurā apliecina, ka jūtoties pagodināta par uzaicinājumu, tomēr aizrāda, ka biedēt kādu ar labošanas darbiem, ja viņš nepieņems uzaicinājumu, esot "sliktas manieres", un aicina viņu labāk pašam atbraukt uz Stokholmu. Par naktsmītni un taksometriem viņi samaksāšot, vienīgais priekšnoteikums - Baltkrievijas prezidentam jāuzvedas "cik vien iespējams pieklājīgi", bet pirms tam jāatbrīvo visi politieslodzītie.
"Cilvēki teiks, ka mēs mēģinām padarīt jūs par apsmieklu," raksta vēstules autori. "Tā nav taisnība, un jebkurā gadījumā jums pašam tas izdodas daudz labāk, nekā mēs jebkad to spētu."
Diktatoriem patīk, ja no viņiem baidās, un viņi principā neiebilst, ka viņus ienīst, ja vien to nepauž publiski. Taču nevar paciest, ja par viņiem smejas. PSRS laikos par "politisku" anekdošu stāstīšanu draudēja Sibīrija. Ironiski, ka tieši šobrīd, kad īstens PSRS mantinieks Lukašenko cīnās pret plīša lācīšiem Baltkrievijā, viņa "vecākais brālis" Kremlī Vladimirs Putins jau pusgadu tur apcietinājumā trīs jaunas sievietes, kuras bija mēģinājušas baznīcā sarīkot "panku aizlūgumu", lai "Dievmāte padzen Putinu". Turklāt viņu grupas nosaukums ir Pussy Riot jeb, tulkojot burtiski, "Kaķīšu dumpis" (kaut gan, ja vēlas, var tulkot arī kā "Vāverīšu dumpi").
Abi atlikušie Eiropas diktatori, kaut arī līdz zobiem bruņojušies, ir bezpalīdzīgi pret mīkstiem un pūkainiem apdraudējumiem. Abām situācijām līdzīgais ir arī to bezizeja. Jo niknāk abi vēršas pret plīša briesmām, jo smieklīgāki izskatās. Pussy Riot un Studio Total miermīlīgi un ar humoru parāda autoritāro režīmu vājumu un nolemtību.
Tomēr neaizmirsīsim , ka savā prāta tumsonībā un patmīlības aizvainojumā abi dikatatori var tā uztracināties , ka dažs labs nevainīgs dabūs dārgi maksāt. jo no saprātu zaudējušajiem, fiziski ļoti spečīgājiem vīrķiem vr sagaidīt visu ko - tirdzniecības līgumu laušanu, pat aneksijas vai citādi attainotus iebrumumus. Iznīcībai nolemtajiem nav citu atkāpšanās ceļu, kā vien - agresija , uzbrukums,kaismīga un akla vēlēšanās "sadot kādam pa purnu". nu neaizmirsīsim ne staļinu, ne hitleru.Abi bija aizvainoti....ab i alka atriebties.