Skolu direktori neredz pamatu izglītības ministra ieteikumam ieviest terminētus līgumus. Viņi uzskata, ka viens no galvenajiem uzdevumiem skolu vadības darba uzlabošanā būtu amata vērtēšanas kritēriju izstrāde – veidojot šo sistēmu kā motivējošu un algas lielumu ietekmējošu.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāvji, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem un izglītības ministru Robertu Ķīli un apspriežot jautājumu par nepieciešamību slēgt terminētos līgumus ar skolu vadītājiem, uzsvēra: tāda prakse būtu atbalstāma tikai tad, ja to attiecina arī uz citu iestāžu vadītājiem, ne tikai izglītības sistēmā strādājošajiem. «Izpētot Darba likumu attiecībā uz līgumiem, kas tiek slēgti uz noteiktu laiku, neatradām sadaļu, kura atbilstu skolu direktoriem. Tiešām neredzam, kāpēc to vajadzētu darīt. Ja tomēr to grib ieviest, tad tikai tad, ja šis jautājums tiek sakārtots – ne agrāk kā pēc diviem trim gadiem,» uzsver LIVA vadītāja Ineta Tamane. Direktori gan piekrītot tam, ka jābūt viņu amata vērtējumam. Kādreiz šāda izglītības iestāžu vadītāju atestācija bija, taču no tās atteicās, un tās vietā palika tukšums. «Noteikti jāizlemj, kā to turpmāk darīt – vai darbs tiek vērtēts kopā ar skolas akreditāciju vai kādā citā veidā. Katrā ziņā kritērijiem jābūt pārdomātiem, atrunājot arī pienākumus un atbildību, kā arī kārtību, kādā pašvaldība var atbrīvot direktoru no ieņemamā amata. Šobrīd katrai pašvaldībai ir savi kritēriji, tāpēc vajadzētu izpētīt esošos variantus un izstrādāt vienojošus – tajā skaitā to, kas attiecas uz algu. Piemēram, Siguldas novadā amatpersona, kura ir ieguvusi augstāku vērtējuma līmeni, saņem arī lielāku algu,» skaidro I. Tamane.
IZM projekta Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos vadītāja Evija Papule norāda, ka abi šie jautājumi – terminētie līgumi un amata novērtēšana – ir jāskata kontekstā un jāvirza tā, lai stiprinātu skolu autonomiju. Katrā ziņā IZM nenoņemot no darba kārtības punktu par terminētajiem līgumiem, taču tas arī neesot obligāti jāizlemj. Ministrs paudis atbalstu šādai praksei, jo tādā gadījumā pavērtos lielākas karjeras iespējas arī jaunajiem izglītības darbiniekiem un tajā pašā laikā mudinātu esošos vadītājus vairāk domāt par attīstību, pozitīvām pārmaiņām. «Patiesībā vērtējuma sistēmai un līgumu noteikumiem jābūt tādiem, lai skolās noturētu labos direktorus un motivētu viņus, nevis lai tiktu no viņiem vaļā. Esam par to, lai labs skolas vadītājs strādā pēc iespējas ilgāk, neaizmirstot to, ka galvenais mūsu uzdevums – lai ieguvēji ir sabiedrība un bērni,» uzsver E. Papule, piebilstot, ka stingru kritēriju izstrāde ļautu IZM arī pamatotāk aizstāvēt skolas konfliktu gadījumos ar pašvaldību vai vecākiem. Viņa gan nenoliedz, ka tas atvieglotu direktora atlaišanas procedūru tad, ja skolas vadītāja darbā rastos būtiski pārkāpumi vai ja viņš neatbilstu savam amatam. Tomēr IZM sola ņemt vērā arī to, ka direktoram ir grūtāk atrast citu darbu, ja viņam nākas no skolas aiziet. «Katrā ziņā šos jautājumus vēl spriedīsim kopā ar LIVA reformu darba grupā, tāpat arī izpētīsim citu valstu pieredzi, lai galu galā pieņemtu labāko variantu,» sola IZM pārstāve.