Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, palielinās arī uzņēmumu vajadzība pēc aizvien jauniem līdzekļiem dažādu attīstības projektu realizēšanai, tostarp ar biržas finansējuma palīdzību. Viens no šādiem uzņēmumiem ir atkritumu apsaimniekotājs Eco Baltia, kurš par spīti neskaidrajai situācijai pasaules fondu tirgū liek cerības uz nonākšanu publiskā vērtspapīru tirgū.
Ņemot vērā to, ka Baltijas akciju tirgi vērtējami kā samērā nelieli, līdz ar to investīciju plūsmas salīdzinājumā ar lielajiem tirgiem šķiet niecīgas, reģiona uzņēmumi finanšu līdzekļu piesaistei nevienu reizi vien izteikuši vēlmi kotēties Varšavas fondu biržā. Plašumi dara savu - Varšavas fondu biržas kapitalizācija pārsniedz 163 miljardus eiro, kamēr Baltijas akciju tirgus kopumā ir vien apmēram 5,3 miljardus eiro vērts. Tomēr tam arī ir savi mīnusi, proti, līdzīgi kā Baltijas valstu fondu tirgi, arī šeit strādājošie uzņēmumi ir relatīvi mazi, līdz ar to vājās atpazīstamības un atsevišķos gadījumos arī korporatīvās kultūras dēļ nav spējīgi saistīt būtisku institucionālo investoru uzmanību.
DB jau rakstīja, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums vasaras pirmajā puse atlika nodomu par sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) Varšavas un Rīgas biržās. Toreiz investoriem bija plānots piedāvāt līdz 12,6 miljonus uzņēmuma akciju par maksimālo cenu 15 zloti jeb 2,5 lati par vērtspapīru. Pēc a/s Eco Baltia līdzīpašnieka Viestura Tamuža teiktā, interese atgriezties publiskā vērtspapīru tirgū nav atmesta. Viņš stāsta, ka publiskais piedāvājums Varšavas biržā tika atcelts saistībā ar vājo kapitāla kustību, kas gan neesot tik daudz Polijas tirgus vaina, cik finanšu situācija Eiropā kā tāda, kas starptautiskos investorus vedinot līdzekļus no Eiropas vākt ārā. Tomēr, pēc uzņēmuma pārstāvja teiktā, šobrīd situācija ir nedaudz uzlabojusies un, ja tirgus aktivitāte būs pietiekoša, tad jau oktobrī vai novembrī uzņēmums varētu vēlreiz mēģināt startēt publiskā vērtspapīru tirgū. Potenciālā biržā piesaistītā finansējuma mērķa apjoms tiek lēst 15 – 20 miljonu latu vērtībā.
Tomēr, kā rāda pieredze Baltijas kompānijas, kas kotējas gan vietējā tirgū, gan Varšavā lielāku investoru atsaucību gūst mājas biržā.
Piemēram, biznesa ziņā samērā veiksmīgās Igaunijas kompānijas Olympic Entertainment Group akciju tirdzniecības apgrozījums Varšavā pirmajā pusgadā sasniedzis vien 0,48 miljonus eiro, kamēr Baltijā šis skaitlis ir 16,3 miljoni eiro. Tādējādi tiem, kas plāno doties uz ārvalstīm, ir jārēķinās ar ierobežotu investoru loku, savukārt mājas tirgus var solīt ievērojami lielāku likviditāti.
Lai arī uzņēmumi finansējuma piesaistē kļūst aktīvāki, eksperti norāda, ka tirgus attīstībā vēl daudz darāms un arī pašiem uzņēmumiem vajadzētu piestrādāt pie sava tēla un korporatīvās vadības stila.
Komentējot to, kāpēc Latvijas uzņēmumi vēl divdesmit gadus pēc valsts pāriešanas uz tirgus ekonomiku ir samērā kūtri publiskā vērtspapīru tirgus iespēju izmantotāji, NASDAQ OMX Baltijas tirgus Biržu daļas vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne secina, ka iemesli ir dažādi.
«Bieži vien uzņēmumiem vēl nav pietiekamas ambīcijas, nav lielu biznesa plānu, kas aiz sevis nestu vajadzību pēc kapitāla piesaistes. Otra problēma ir caurskatāmības un korporatīvās pārvaldības kultūra Latvijā, tā vēl nav vērsta uz iespējami ētisku un caurskatāmu uzņēmējdarbību. Kamēr uzņēmums tai apzināti nepievēršas, tas ierobežo savas un savu īpašnieku iespējas un kavē uzņēmuma vērtības pieaugumu,» skaidro Rīgas biržas vadītāja.