Saeima līdz ar 11 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem panākusi, ka Eiropas Komisija (EK) atsauc pēc skandalozā "Laval un partneri" gadījuma ierosināto regulas projektu, kura vienīgā jēga būtu noteikt, ka sociālās tiesības ir vienlīdz svarīgas ekonomiskajām tiesībām, informēja Saeimas Preses dienests.
Šis ir pirmais gadījums, kad dalībvalstu parlamenti izmantojuši šādas tiesības jeb iedarbinājuši "dzeltenās kartītes" procedūru un panākuši EK ierosinātās regulas atsaukšanu.
"Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem dod lielas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības dienaskārtību. Šī ir pirmā reize, kad Saeima konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus Eiropas Savienības tiesību aktu projektā. Un Eiropas Komisijas lēmums regulas projektu atsaukt apliecina, cik būtiski ir Eiropas Savienības jautājumos būt aktīviem arī nacionālajiem parlamentiem," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP).
Saeimas Eiropas lietu komisija šogad maijā Eiropas Komisijai (EK) nosūtīja atzinumu, norādot, ka ar regulu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis – nodrošināt gan vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no visām dalībvalstīm, gan darbinieku tiesību aizsardzību brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā. Līdz ar to jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms, atzinumā uzsvēra Eiropas lietu komisija. EK pēc 12 valstu parlamentu atzinumu izskatīšanas lēmusi regulas projektu atsaukt.
Saeimas Eiropas lietu komisija iepriekš skaidroja, ka EK piedāvātie principi jau ir noteikti Eiropas Kopienas Tiesas spriedumos, šķirot uzņēmēju strīdus ar arodbiedrībām par algām un streikiem.
Tāpat Saeimas komisija atzinumā norādīja, ka regulas projekts nav nepārprotami skaidrs un noteikts, jo, ievērojot, ka regula ir tieši piemērojama, tās redakcijai jābūt skaidrai, lai visas dalībvalstis to varētu piemērot vienādi un bez jebkādiem pārpratumiem. Šie jautājumi ES īpaši aktuāli kļuva pēc plašu publicitāti guvušajām "Laval" un "Viking-Line" lietām.
Deputāti uzsvēra, ka, neskatoties uz ES Tiesas spriedumiem, tiesības streikot ir izslēgtas no jautājumu loka, kurus var reglamentēt visā ES. Tādēļ Eiropas lietu komisijas deputāti neguva pārliecību, ka regulas pieņemšana, lai regulētu attiecīgo jautājumu, izriet no ES Tiesas spriedumiem "Laval" un "Viking-Line" lietās.
Negatīvus atzinumus par regulas projektu snieguši arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Portugāles, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Lielbritānijas un Nīderlandes parlamenti, tādējādi saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Komisijai regulas projekts bija jāaptur un jāpārskata.
Saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu nacionālajiem parlamentiem ir tiesības pārraudzīt ES tiesību aktu izstrādi. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā - dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī, vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus. Ja vismaz deviņu ES dalībvalstu parlamenti astoņu nedēļu laikā iebilst pret kāda jaunā ES tiesību akta izstrādi, šī likumdošanas iniciatīva Eiropas Komisijai jāpārskata. Šis ir unikāls gadījums, kad dalībvalstu parlamenti izmantojuši šādas tiesības.
Jau vēstīts, ka EK priekšlikums tapis pēc Latvijas uzņēmuma "Laval" tiesāšanas ar Zviedrijas arodbiedrību par tās tiesībām streikot un līdzīgās uzņēmuma "Viking – Line" tiesāšanas. Zviedrijas arodbiedrības pirms dažiem gadiem cieta sakāvi pret "Laval" Eiropas Kopienu tiesā (EKT), kura atzina, ka tām nav tiesību uzspiest ārvalstu uzņēmumiem vietējos līgumus par darba apmaksu. EK uzskatīja, ka "esot neizpratne", kuras tiesības svarīgākas – arodbiedrībām tiesības streikot pārrobežu uzņēmumā vai uzņēmuma tiesības strādāt.
Taču būtībā Tiesa savos spriedumos jau noteikusi sociālo un ekonomisko tiesību vienlīdzīgu svarīgumu, un jaunais EK regulas projekts neko nemainītu un neuzliktu dalībvalstīm nekādus jaunus pienākumus.