„Eiropas Savienība patlaban ir būtisku pārmaiņu priekšā. Iet vai neiet tālākas integrācijas ceļu, un kā to veikt? Eiropas Savienībā ir uzsāktas diskusijas par to, kā sasniegt tālāku Eiropas Savienības integrāciju ne vien ekonomiskā un politiskā, bet arī sociālā līmenī,” pauž Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka arī Saeimā kopā ar ekspertiem uzsāktas diskusijas par Eiropas Savienības (ES) nākotni. Eiropas lietu komisija trešdien, 19.septembrī, diskutēja par Eiropadomes priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja (Herman Van Rompuy) ziņojumu par iespējamiem risinājumiem ciešākai Ekonomikas un monetārās savienības integrācijai.
„Šajā pusgadā viens no aktuālākajiem dienaskārtības jautājumiem būs Eiropas Savienības nākotne. Eiropu skārusī finanšu krīze ir skaidri parādījusi, ka valstu savienība bez ciešākas integrācijas arī fiskālā un politiskā līmenī nespēj funkcionēt pilnīgi. Ir skaidrs, ka ceļu ciešākas Eiropas Savienība integrācijas virzienā iesim pakāpeniski soli pa solim. Tieši integrēta finanšu ietvara izveide Eiropadomes priekšsēdētāja Van Rompeja ziņojumā par iespējamiem risinājumiem ciešākai integrācijai piedāvāts kā pirmais risinājuma solis,” teica Z.Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja atzīmēja, ka jau 21.septembrī Latvija un citas dalībvalstis Briselē sāks konsultācijas piedāvātajiem ES tālākas integrācijas soļiem, un šīs dienas komisijas sēde ir pieteikums diskusijai par tālāku savienības integrāciju. „Tieši Saeima ir piemērotākā platforma turpmākām diskusijām par Eiropas Savienības dienaskārtības centrā esošiem jautājumiem, ko apliecina bagātīgā viedokļu apmaiņa, šīs dienas komisijas sēdē piedaloties ekonomikas un Eiropas Savienības politikas ekspertiem,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Sabiedriskās politikas centra „Providus” Eiropas politikas pētniece Dace Akule norādīja, ka, neskatoties uz izskanējušo kritiku par Eiropadomes priekšsēdētāja ziņojuma nekonkrētību, tas ir pozitīvs signāls, jo apliecina, ka šis ir diskusiju sākumposms, kas dod lielas iespējas dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ietekmēt turpmāko sarunu gaitu. Ziņojums ir pierādījums tam, ka lēmumi netiek pieņemti attālināti no dalībvalstīm, to pieņemšana sākas šeit – valstu nacionālajos parlamentos, sacīja D.Akule.
Ekonomists Andris Strazds norādīja, ka jārod risinājums, kā pārraut apburto loku starp nacionālo banku un nacionālo valdību finanšu nedienām jeb kā uzturēt bankas, valdībai nonākot finanšu grūtībās, un kā risināt sociālās problēmas, ja maksātnespējīga kļūst valdība. Viens no iespējamiem risinājumiem ir vienotas Eiropas Savienības banku savienības izveide un turpmāka diskusija par sociālās savienības izveidi, norādīja A.Strazds.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norādīja uz politiskās virsvadības trūkumu ES līmenī bez kuras būs grūti iet tālāk ES integrācijā. Publiski izskanējusi ne viena vien ideja – vienota Eiropas Komisijas prezidenta un Eiropas Padomes priekšsēdētāja amata izveide, nosakot, ka šajā amatā stājas ES pilsoņu vēlēta amatpersona un ka Eiropas Komisijas locekļi ir vēlēti; vēl lielāka Eiropas Parlamenta lomas pastiprināšana. Tāpat būtisks izaicinājums ir ES lielo dalībvalstu Vācijas un Francijas attiecības, teica A.Sprūds.
Eksperti bija vienisprātis par ES dalībvalstu nacionālo parlamentu lomas nozīmi ES līmeņa lēmumu procesā un nepieciešamību to aizvien stiprināt, kas palīdzētu mazināt demokrātijas deficītu. Tāpat eksperti norādīja, ka būs nepieciešama konventa sasaukšana, lai veidotu jaunu Eiropas Savienības arhitektūru, jo pārmaiņas nebūs iespējams veikt, balstoties tikai uz esošajiem ES līgumiem.