Melodija bijusi pierakstīta kādā piezīmju grāmatā, kas līdz šim uzskatīta par vingrinājumu un skiču burtnīcu. Iepriekš Bēthovena pētnieki tās novērtējuši tikai kā nebūtiskas piezīmes.
Tomēr, kā pavēstījis jaunā darba atklājējs, Mančestras Universitātes profesors Berijs Kūpers, divu minūšu garā darba pieraksts ir uzskatāms par jaunu, līdz šim nezināmu Bēthovena skaņdarbu. Tā ir komponista versija par viduslaiku katoļu baznīcas dziedājuma Pange Lingua versiju. Bēthovena izpildījumā tā varētu būt tapusi ap 1820. gadu.
Kūpers uzsver, ka šis ir viens no paraugiem, kas demonstrē Bēthovenu kā garīgās mūzikas autoru.
”Es biju ļoti pārsteigts, atklājot šo skaņdarbu, nebiju domājis, ka viņš rakstījis arī ko šādu,” medijiem teica profesors.
Iespējams, skaņdarbs ticis atskaņots ceremonijā 1820. gadā, kad Bēthovena patrons, Austrijas erchercogs Rūdolfs fon Hābsburgs inaugurēja Olomoucas arhibīskapu. Tobrīd Bēhovens bijis 49 gadus vecs.
Bēthovena eksperti Berlīnē uzskata, ka jaunatrastais skaņdarbs ir fragments no mesas ”Missa Solemnis”, ko komponists rakstījis ap 1820. gadu.
Jaunais skaņdarbs izskanēs Mančestras Universitātē, ceturtdien, 25. oktobrī plkst.14:30 pēc vietējā laika. Atskaņojums notiks 14 gadus pēc tam, kad profesors Kūpers radīja pretrunīgas atsauksmes saņēmušo 10. Bēthovena simfoniju, veidojot to no dažādiem nepabeigtiem Bēthovena pierakstiem.