Protokola viltošanā apsūdzēto Muižnieci lūdz sodīt ar naudas sodu

foto Saeimas kanceleja
foto Saeimas kanceleja

Dokumentu viltošanā apsūdzēto bijušo deputāti un uz laiku no amata atstādināto Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci prokurore ceturtdien lūdza sodīt ar naudas sodu - 20 minimālajām mēnešalgām.

Prokurore Ilze Gailīte Rīgas Centra rajona tiesā sacīja, ka apsūdzētās vaina lietas izmeklēšanā ir pierādīta, šo apgalvojumu pamatojot ar iegūtajiem pierādījumiem par notikušo.

Tiesā ceturtdien ar debatēm uzstāsies arī apsūdzētās advokāte Guna Kaminska.

Rīgas Centra rajona tiesa iepriekš atlika Muižnieces lietas iztiesāšanu, nolemjot sagaidīt Saeimas kancelejas skaidrojumu, kas īsti ir Saeimas Juridiskās komisijas protokols. Iepriekš tiesā nolemts skaidrot Juridiskās komisijas protokola juridisko nozīmi, tā praktisko pielietojumu un to, vai tas ir uzskatāms par dokumentu Krimināllikuma izpratnē, ņemot vērā, ka  Muižniece ir apsūdzēta par dienesta viltojumu.

Kaminska pirms tam tiesā iesniedza atzinumu par šo krimināllietu, kuru pēc aizstāvības lūguma bija uzrakstījusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore, Dr.iur. Valentija Liholaja. Atzinumā profesore bija izdarījusi vairākus secinājumus, tostarp - Muižnieces gadījumā neesot saskatāmas visas dienesta viltojuma pazīmes.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 5.septembrī sāka iztiesāt krimināllietu, kurā apsūdzēta Muižniece. Prokuratūra iepriekš lūdza Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. Tad par šo jautājumu lēma ST, kas piekrita Ģenerālprokuratūras ierosinājumam, tomēr prokuratūra vēl uzskatīja, ka nepieciešams Saeimas akcepts šajā jautājumā.

Savukārt Saeima apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.

Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.


Написать комментарий