Pagājis gads kopš tā laika, kad sakarā ar ievēlēšanu Saeimā deputāta J.Lāčplēša vietu pilsētas domē ieņēma J.Ustinskovs. Tagad man ir iespēja dalīties refleksijās par darbu pilsētas domē.
Bez šaubām, lielākai daļai pilsētnieku ir diezgan miglains priekšstats par deputāta darbu, labi zināms vien tas, ka „viņi visi ir nekompetentie zagļi un dīkdieņi”, kurus būtu jādzen prom, jo viņi „visu pilsētu izlaupījuši un ērti iekārtojušies siltajos krēslos”. Un tas turpinās vairāk nekā 20 gadus – tautas kalpi mainās gandrīz katrus 4 gadus, bet jauni deputāti pamanās, nesaņemot sodu, „izlaupīt pilsētu”.
Sākot strādāt Domē, man radās jautājumi: „Ko šis diriģents darīs Domē? Izveidos deputātu kori vai mēra vietnieku ansambli? Vai deputāti pratīs dziedāt četrbalsīgi bez kompensācijām un „otkatiem”? Jā, man nebija pieredzes darbā Domē, deputāta amatam negatavo neviena augstskola, tāpēc darba specifika tiek apgūta empīriski. Tautā tiek uzskatīts, ka tikai pilnīgs muļķis pārliecināts, ka viņš visu zina un lielās, gudrs cilvēks saprot, cik daudz vēl jāapgūst. Sokrāts savulaik bija teicis: „jo vairāk zinu, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu”. Cilvēks nevar zināt visu, tāpēc svarīgi ir mācīties un patstāvīgi apgūt nepieciešamās zināšanas.
Pilsētas domei vajadzīgi dažādu profesiju deputāti. Protams, man kā skolotājam un kultūras darbiniekam tuvāka ir izglītības un kultūras joma. Jāatzīmē, ka, neskatoties uz tautā sastopamo viedokli, ka „skolotājiem Domē nav ko darīt”, kultūras un izglītības budžets sastāda tikai ap 40% no pilsētas budžeta, tāpēc adekvātu lēmumu pieņemšanai deputātiem jāsaprot šīs jomas procesi un īpatnības. Bet sakarā ar jautājumiem, kuros pagaidām nejūtos pietiekami kompetents, konsultējos ar kolēģiem-deputātiem vai attiecīgiem ekspertiem.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas un, kā parasti, simtiem pilsētnieku cīnīsies par kāroto deputāta krēslu. Prakse liecina, ka daudziem nav priekšstata par pilsētas domes deputāta darbu: dažos plašsaziņas līdzekļos joprojām tiek tiražēta doma, ka deputāta uzdevums esot ierasties sēdē un bez liekiem jautājumiem pacelt roku balsošanas laikā. Banāli, taču tā ir tikai aisberga smaile, kuru atspoguļo plašsaziņas līdzekļi. Liels darba apjoms tiek veikts ārpus sēžu zāles – deputāti individuāli izpēta pilsētai svarīgus jautājumus, apspriež tos partijas ietvaros, konsultējas frakcijas un koalīcijas ietvaros, notiek apspriedes Domes komitejās un tikai pēc tam, kad jautājumu atbalsta lielākā daļa deputātu, tas tiek apspriests Domes sēdē. Saprotams, ka pēc liela sagatavošanās darba, kompleksās analīzes un diskusijām vairāki jautājumi Domes sēdē tiek risināti diezgan ātri.
Viens no cilvēkus interesējošākiem jautājumiem - kāda tev ir darba alga, laikam esi bagāts? Vēlēšanu priekšvakarā nākamo deputātu kandidātu zināšanai atzīmēšu, ka deputāta krēsls nav nedz no zelta, nedz no sudraba vai bronzas – par savu pienākumu pildīšanu Daugavpils pilsētas domes deputāts uz rokām saņem ap 100 latiem mēnesī. Deputātam nav papildus privilēģiju – nav atvieglojumu braukšanai pilsētas tramvajā, nav atvieglojumu maksai par atkritumu izvešanu vai kanalizāciju, nav paredzēta arī bezmaksas piena glāze, toties ir ekskluzīvā iespēja ārpus kārtas tikt izkritizētam. Nu, deputātu kandidāti, vai esat tam gatavi?