Svinīgā un pacilājošā gaisotnē aizvadīto valsts svētku starpposmā Saeimā apstiprināts 2013.gada budžets, kurā pirmo reizi kopš 2008.gada daudzām valstiski svarīgām jomām vērojams piešķirto līdzekļu pieaugums, nevis samazinājums.
Neapšaubāmi – vienmēr gribētos, lai dalāmo līdzekļu būtu vairāk. Lielākā daļa valsts budžeta finansēto nozaru un jomu ir pelnījušas tik bieži pieminēto „prioritārās” apzīmējumu. Taču apstākļos, kad rocība pastāvīgi ir mazāka par vajadzībām un bezatbildīga dzīvošana uz parāda beidzot netiek uzskatīta par nopietnu risinājumu, jāmēģina visupirms risināt tos jautājumus, kur kavēšanās apdraud ne vairs tikai atsevišķu iedzīvotāju vai sabiedrības grupu, bet visas valsts pastāvēšanu un veiksmīgu attīstību.
Demogrāfija, ekonomikas izaugsme, izglītība un drošība
Beidzot sākam apzināties, ka bez nākamās paaudzes Latvijā nebūs nekā – strādājošo, maksātāju, nebūs to, kas faktiski uztur Latvijas izglītības, veselības, drošības un pensiju sistēmu. Nākamā gada budžetu var uzskatīt par labu sākumu demogrāfijas problēmu risināšanai.
Ar nākamo gadu ievērojami tiek samazināti ierobežojumi vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksai. Vecāku pabalsta minimālais apmērs būs 100 lati līdzšinējo 63 latu vietā. Bērna kopšanas pabalsts tiek palielināts līdz 100 latiem mēnesī (gan sociāli apdrošinātām, gan neapdrošinātām personām) un tā izmaksa šādā apjomā pagarināta līdz bērna pusotra gada vecumam. Paredzēti papildus līdzekļi rindu mazināšanai bērnudārzos un vecākiem, kuru bērnam pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas neatradīsies vieta pašvaldības bērnudārzā, tiks nodrošināts 100 latu papildus pabalsts.
Tāpat piešķirts finansējums, lai nodrošinātu brīvpusdienas ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem. Ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu uz pusi tiks samazināts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi. Savukārt no nākamā gada jūlija par desmit latiem (no 70 līdz 80) tiek palielināts Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu.
Domājot par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanu, tiek pildīta koalīcijas partneru savstarpējā vienošanās par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu. Ar nākamo gadu šī nodokļa likme tiek samazināta no pašreizējiem 25 uz 24 procentiem. 2014.gadā to paredzēts samazināt līdz 22, bet 2015.gadā – līdz 20 procentiem.
Ar nākamo gadu paredzēts palielināt atalgojumu vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, sporta pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem, tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tāpat papildus līdzekļi piešķirti Valsts darba inspekcijai un Valsts probācijas dienesta darba nodrošināšanai.
No Latgales skatupunkta raugoties
Neapšaubāmi visas iepriekšminētās ziņas par atbalsta un atalgojuma palielināšanu attieksies arī uz Latgales reģiona iedzīvotājiem. Papildus tam budžetā tika paredzētas vairākas izdevumu pozīcijas, kas tieši attiecas uz mūsu reģionu.
Ļoti svarīgs ir plānošanas reģioniem piešķirtais finansējums to zaudējumu kompensēšanai, kas radušies organizējot sabiedriskā transporta pārvadājumus reģionālajos un vietējās nozīmes maršrutos. Tāpat pozitīvi vērtējama valdības aizsāktā prakse papildus pieejamos budžeta līdzekļus piešķirt Latgales reģiona ceļu sakārtošanai – šajā gadījumā tie ir papildus piešķirtie 1,641 milj. latu no valsts a/s Latvijas Autoceļu uzturētājs dividendēm. Šo pieeju var raksturot kā turpinājumu jau š.g. budžeta grozījumu pieņemšanas laikā (septembrī) Saeimas un valdības pieņemtajiem lēmumiem par papildus līdzekļiem Latgales reģiona autoceļu sakārtošanai.
Skaitļos daudz pieticīgāks, bet Latgales pašapziņas celšanai nenovērtējams ir Reformu partijas ierosinātais un Saeimas vairākuma piešķirtais atbalsts Latgales latviešu (latgaliešu) valodas interaktīvās ābeces izveidošanai (10 tūkst. latu), kā arī 25 tūkstoši latu, kas tiek piešķirti latgaliska ikmēneša raidījuma izveidei un pārraidīšanai Latvijas Televīzijā.
Nav ko te skandināt slavas dziesmu Latvijai. Jūs esat redzējuši kā cilvēki dzīvo Latgalē? Tiem kas tur palikuši,pat gultas nav uz kā gulēt,nemaz nerunājot par spilvenu vai baltu palagu. Labāk būtu reāli atbraukuši un iepazinuši situāciju uz vietas.