Vienotībai tuvākā gada laikā nav svarīgāka mērķa kā Latvijas ievešana eirozonā, liecināja tās līderu runas Vienotības kongresā. Šī uzdevuma īstenošanā savukārt tai nav tuvāka sabiedrotā kā Reformu partija. Taču šonedēļ starp Vienotību un Reformu partiju notika vētraina domu apmaiņa par veidu, kādā izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piesaka savas reformas augstākajā izglītībā. Premjers ar ministra un nozares konfliktēšanu nebija apmierināts, bet Reformu partija (RP) gaidījusi valdības vadītāja atbalstu.
Ceļā uz lielo mērķi - eiro ievešanu - uz trešo koalīcijas partneri Visu Latvijai!-TB/LNNK premjera partija pagaidām vēl nevar paļauties. Nedēļas sākumā koalīcijas sēdē VL-TB/LNNK līderi gan nolieguši medijos izskanējušo, ka daļa apvienības deputātu varētu nebalsot par eiro ieviešanas likumprojektu. Konceptuāli to Saeima plānojusi pieņemt 13. decembrī, nosakot šo likumu kā steidzamu un galīgajā lasījumā izskatot janvāra beigās. Līdz balsojumam VL-TB/LNNK vēl plāno rīkot vairākas diskusijas, bet frakcijas lēmums būšot atbildīgs un izsvērts, teica tās vadītājs Einārs Cilinskis. Viņš atgādināja, ka Nacionālajā apvienībā ir pārstāvēts «plašs uzskatu spektrs, bet mēs vienmēr ar to esam tikuši galā». Cituprāt, partneri tikai gribot izprasīt sev kādu politisko labumu. E. Cilinskis norāda, ka eiro ieviešana ir nopietns jautājums un nevar pārmest vēlmi par to diskutēt un viedokļu dažādību.
Nacionālā apvienība, visticamāk, atbalstīs šo likumprojektu, bet ar to Vienotības rūpesti nebeigsies. Zaļo un Zemnieku savienības līderis Uldis Augulis Dienai jau apstiprināja, ka pēc likuma pieņemšanas ZZS aicinās Valsts prezidentu to neizsludināt vai arī kopā ar Saskaņas centru vāks 1/3 deputātu parakstu, lai panāktu likuma apturēšanu un referenduma ierosināšanu. Ir iespaids, ka katrs politiskais spēks izmanto situāciju, «lai uzsistu cenu». Uz vaicāto, vai teiktais nav signāls Vienotībai nākt ar kādu piedāvājumu, lai ZZS neaptur virzību uz eirozonu, U. Augulis atbildēja: «Neesam domājuši, bet komunikācija no valdības puses nekāda nav.» Ar to gan viņš domājot skaidrojošo darbu sabiedrībā. Likumu paredzēts pieņemt kā steidzamu, bet tikai tad, ja steidzamība noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, to nevar nodot tautas nobalsošanai. Ir politiķi, kuri domā, ka Vienotība vēlas pietuvināt koalīcijai ZZS, par ko liecinot arī tās līderu lojālā attieksme pret ZZS interesēm. Portāls pietiek.com rakstīja, ka premjers V. Dombrovskis iebildis pret to, ka valdība ļautu savienot vairākus amatus VARAM izvirzītajam pārstāvim Ventspils brīvostas valdē Ģirtam Kronbergam, «kurš sagādājis galvassāpes Lembergam [Aivaram]». Vienotības līdere Solvita Āboltiņa Dienai uzsvēra, ka nav nekādu plānu paplašināt koalīciju. Eiro ieviešana ir jautājums par valsts attīstību, ko premjers V. Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) ir gatavi skaidrot visās auditorijās.
RP frakcijas vadītāja vietniekam Vjačeslavam Dombrovskim premjera partijas neieinteresētība atbalstīt RP ministru reformas sagādājot vilšanos. Inesei Lībiņai-Egnerei ir iespaids, ka premjers baidās kļūt nepopulārs, ja sarunā ar augstskolu rektoriem nespēja aizstāvēt ministru. I. Lībiņa-Egnere atgādināja, ka Spīdolas balvas pasniegšanā gan premjers izglītības ministru slavējis, bet, tiekoties ar rektoriem, baidījās to darīt. «Vienotība un Reformu partija ir viens otram vajadzīgi,» uzsvēra V. Dombrovskis (RP). «Mums sadarbība ar Reformu partiju ir laba,» apgalvoja S. Āboltiņa. Neviens neesot pret reformām - runa esot par veidu, kādā tas notiek. Vienotība sagaida kopīgu diskusiju koalīcijā, pirms RP ministri nāk klajā ar savām idejām, bet reizēm par tām nākoties uzzināt no preses relīzēm un pat piektdienas pēcpusdienā. Šajā laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savulaik paziņoja par Aivara Lemberga atstādināšanu no Ventspils mēra pienākumiem, kas radīja Vienotības līderos neizpratni. Arī E. Sprūdža iesniegtie likumprojekti valdībā ir ilgi «nogulējuši». Valsts sekretāru sanāksmē jau 30. augustā izsludinātie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā, kas paredz deputātu skaita samazināšanu, nākampirmdien beidzot ir Ministru kabineta komitejas sēdē, taču uz šīm pašvaldību vēlēšanām tos, visticamāk, vairs nevarēs attiecināt.