Laiks pirms svētkiem un arī pēc tam cilvēkiem mēdz izraisīt ne tikai prieku, bet arī skumjas un nomāktību. Latvijā no Ziemassvētku depresijas cieš apmēram pieci procenti iedzīvotāju.
Depresija nav domāta tikai kā medicīniska diagnoze, jo ikdienas izpratnē depresiju piesaucam arī tad, ja cilvēks jūtas nomākts, ilgstoši noguris, viņam trūkst enerģijas, iespējams, mainās svars un apetīte un pazudusi vajadzība kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Daudzus Ziemassvētku laikā pārņem domas par pašnāvību, arī bērnus.
Tiek uzsvērts, ka Ziemassvētki ir ģimenes svētki. Ja cilvēkam ģimenes nav vai arī tuvākie cilvēki dzīvo citā valstī un gada nogalē nevar būt visi kopā, tad svētkos spriedze palielinās. Ģimenisko Ziemassvētku laiku grūti pārdzīvot arī tad, ja ģimenē valda sliktas attiecības, ir konflikti vai vardarbība. Uzticības tālruņu darbinieki novērojuši, ka daļa cilvēku tieši Ziemassvētku laikā īpaši asi izjūt vientulību, nesaprašanos ar citiem cilvēkiem, atstumtību utt. Lai to pārdzīvotu, viena no iespējām ir – parunāties.
Latvijā iespējams piezvanīt uz uzticības tālruņiem, bet tikai viens no tiem strādā visu diennakti katru dienu. Palīdzēt var arī līdzcilvēki, ja vien svētku prieka aizņemtībā spēj pamanīt, ka līdzcilvēku kaut kas nomāc. Visbiežāk kļūdās tie, kuri nodomā – gan jau tiks galā saviem spēkiem. Ja cilvēks ilgstoši atrodas nomāktā, depresīvā stāvoklī, viņam vairs nav iekšējo resursu, lai sāktu ķepuroties saviem spēkiem. Viņš nekontrolē ne savu uzvedību, ne savas domas un pašsaglabāšanās instinkts ir iedzīts pagrīdē. Tādā stāvoklī pašnāvība kā nekritiski izvērtēta iespēja šķiet pieņemama izeja.
Ja pamanāt, ka līdzcilvēks ilgstoši nejūtas labi, ieteicams aprunāties par to, kā viņš jūtas un kā varētu palīdzēt. Arī ar bērnu ir jārunā, tiklīdz viņš ir nomākts, nevēlas mācīties vai kontaktēties ar draugiem. Lai vismaz mēģinātu izraut no nomāktības sev tuvu cilvēku, svētkos viņam var uzdāvināt kādu skaistumkopšanas vai relaksējošu procedūru, kas uzlabotu omu; veltīt viņam laiku, lai mierīgi pasēdētu un aprunātos; piezvanīt, apsveikt svētkos un apjautāties par pašsajūtu.
Jāatceras, ka arī pēc svētkiem vilšanās izjūta un nomāktība var turpināties vai uzrasties no jauna. Gadās, ka depresīvas izjūtas pastiprinās tieši pēc Jaungada sagaidīšanas, jo cerības par jaunu, skaistu dzīvi nav piepildījušās. Jāapzinās, ka tāda nesāksies kā uz burvju mājienu, tāpēc janvārī un vēl februārī nomāktību var kliedēt lietas, kas iepriecina uzreiz, kaut vai garšīgi paēst.
***
kur meklēt palīdzību
• Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 aicina zvanīt un saņemt psiholoģisku atbalstu Ziemassvētku brīvdienās – 25. un 26. decembrī. Aicināti zvanīt gan bērni, gan vecāki, lai saņemtu psiholoģisku atbalstu un uzdotu interesējošos jautājumus par zvanītājam aktuālām problēmām. Šis uzticības tālrunis ir bezmaksas, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona. Tas darbojas katru darba dienu no pulksten 8 līdz 23, sestdienās līdz 22, bet svētdienās – no 10 līdz 22. Ziemassvētku brīvdienās, 25. un 26. decembrī, tālruņa darba laiks būs no pulksten 10 līdz 22.
• Vienīgais diennakts uzticības tālrunis – krīžu un konsultāciju centrā Skalbes: 67222922 (Latttelecom), 27722292 (Bite). Šīs ir maksas līnijas.
• Atbalsta forums pašnāvību novēršanai www.stastiundzivo.lv. Foruma mērķis ir mazināt cilvēka izolācijas izjūtu, sniegt un saņemt atbalstu no līdzcilvēkiem, ko visvieglāk ir izdarīt, stāstot par savu problēmu, domām un jūtām. Daloties izjūtās ar citiem foruma dalībniekiem, tiek mazināta vai pārtraukta izolācijas un vientulības barjera un kļūst vieglāk dzīvot. Foruma administrators sniegs nepieciešamo informāciju par citām pieejamajām palīdzības iespējām Latvijā. Zinātniskie pētījumi liecina, ka, daloties savās domās par suicīdu, risks izdarīt pašnāvību samazinās par 20–30 procentiem!