Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Latvijas pozīciju Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām.
Regulas projekts paredz ar šo fondu aizstāt līdzšinējo Pārtikas izdalīšanas programmu vistrūcīgākajām personām. Programma 2013.gada nogalē savu darbu beigs.
Kā teikts LM valdībā iesniegtajos dokumentos, 2012.gada 24.oktobrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām. Šis fonds papildinās Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu, vēršoties pret ļaunākajām un sociāli postošākajām nabadzības formām: nenodrošinātību ar pārtiku, bezpajumtniecību un bērnu materiālo nenodrošinātību, papildus atbalstot vistrūcīgāko personu sociālās iekļaušanas pasākumus.
Fonds aizstās Eiropas Savienības (ES) Pārtikas izdalīšanas programmu vistrūcīgākajām personām, kas tika izveidota 1987.gadā ar mērķi lietderīgi izmantot intervences uzkrājumus, izdalot pārtikas produktus vistrūcīgākajām personām.
Kopējās lauksaimniecības politikas reformu rezultātā intervences krājumi laikā līdz 2020.gadam netiek prognozēti, un minētā programma darbosies tikai līdz 2013.gada beigām.
Jaunā fonda mērķis ir veicināt sociālo kohēziju ES, sekmējot to, lai tiktu sasniegts „Eiropa 2020" stratēģijas mērķis par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.
Fonda kopējais finansējums 2014.-2020.gadam ir 2,5 miljardi eiro (1,75 miljardi latu). Vienošanās par finansējuma apmēru tiks panākta vienlaikus ar vienošanos par ES daudzgadu budžeta ietvaru. Par finansējuma sadalījumu starp dalībvalstīm EK lems, ņemot vērā šādus "Eurostat" rādītājus - iedzīvotāju skaits, kas cieš no dziļas materiālās nenodrošinātības un iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu darba intensitāti.
Fonda maksimālā līdzfinansējuma likme darbības programmas līmenī noteikta 85% apmērā, tomēr katrai dalībvalstij piemērojamā līdzfinansējuma likme tiks noteikta lēmumā, ar kuru EK pieņems dalībvalsts darbības programmu.
LM norāda, ka Latvija kopumā atbalsta finansējuma piešķiršanu palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām, ņemot vērā pieaugošo nabadzības un sociālās atstumtības riska līmeni un valsts un pašvaldību budžetu ierobežotās iespējas sniegt atbalstu vistrūcīgākajām personām. Latvija uzskata, ka regulas projektā paredzēto pārtikas nodrošināšanas shēmu būtu jāfinansē ārpus kohēzijas politikas budžeta.
Latvija būtu ieinteresēta vistrūcīgāko personu atbalstam paredzēto finansējumu integrēt ESF darbības programmā, atbilstoši ESF regulā noteiktajām ieguldījumu prioritātēm, kas atbilst sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas mērķim. Latvijas gadījumā šāds risinājums varētu tikt īstenots ar mazāku administratīvo resursu ieguldījumu nekā atsevišķa Fonda administrēšana. Kopumā Latvijas nostāja par Fonda izveidi ir saistīta ar spēkā esošajām Latvijas nacionālajām pozīcijām par ES daudzgadu budžeta finanšu ietvaru 2014.-2020.gadam un ES kohēzijas politikas regulu priekšlikumiem 2014.-2020.gada plānošanas periodam.
LM atzīmē, ka Latvija pozitīvi vērtē regulas projektā iestrādāto virzību uz sociālās iekļaušanas pakalpojumu un atbalsta pasākumu (preču un pakalpojumu) satura paplašināšanu, salīdzinot ar līdzšinējo praksi, kas paredzēja ES finansējuma novirzīšanu tikai palīdzībai pārtikas veidā.
Pozitīvi vērtējami arī regulas projektā iekļautie vienkāršošanas un elastības instrumenti, kas dalībvalstīm dod izvēles brīvību noteikt palīdzības veidu un saņēmējus, kas vislabāk atbilst valsts un vietējai situācijai, kā arī izvēlēties efektīvāko pieeju Fonda palīdzības administrēšanai.
Lai pēc iespējas mazinātu administratīvo slogu, būtu turpināmas dalībvalstu un Komisijas konsultācijas, pārliecinoties, ka regulā iekļautās vadības, uzraudzības un kontroles prasības samazinātas tiktāl, lai jaunā instrumenta izveide sevi attaisnotu, norāda ministrija.