Latvijas un Uzbekistānas attiecības tradicionāli ir veidojušās labas visos līmeņos, un ciešais politiskais dialogs pēdējo gadu laikā paver aizvien plašākas sadarbības iespējas ekonomikā, informē Saeimas Kanceleja.
To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, otrdien, 15.janvārī, tiekoties ar Uzbekistānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Afzalu Artikovu (Afzal Artikov), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Abas valstis ir uzkrājušas pozitīvu sadarbības pieredzi, nodrošinot NATO nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu. Ziemeļu apgādes tīkls ir pierādījis sevi kā uzticams tranzīta ceļš ar labu komercializācijas potenciālu, norādīja S.Āboltiņa. Arī vēstnieks uzsvēra, ka Ziemeļu tranzīta koridoru nākotnē redz kā veiksmīgu eksporta ceļu Uzbekistānas precēm. Kā neatsveramas Latvijas priekšrocības Baltijas reģionā viņš minēja attīstīto transporta infrastruktūru un labi funkcionējošās ostas.
Vēstnieks abu valstu attiecības raksturoja kā konstruktīvas un apliecināja, ka mūsu valsti redz kā svarīgu partneri Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvijas un Uzbekistānas attiecības ir balstītas savstarpējā cieņā, un nav neatrisinātu jautājumu, kas kavētu turpmāko sadarbību, atzina A.Artikovs.
Parlamentāro sadarbību amatpersonas raksturoja kā aktīvu – ir notikušas vairākas augsta līmeņa vizītes un starp abu valstu parlamentu deputātu sadarbības grupām šogad parakstīts sadarbības līgums. S.Āboltiņa apliecināja Saeimas gatavību dalīties reformu pieredzē gan likumdošanas procesa pilnveidē, gan sabiedrības informēšanas jautājumos un sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.
A.Artikovs uzsvēra, ka Uzbekisktāna ir ieinteresēta sadarbībai gan parlamentārā līmenī, gan starp nevalstiskajām organizācijām. Īpaši nozīmīgi valstij patlaban ir ekoloģijas jautājumi, tostarp kā būtiskas iezīmējas problēmas, kas saistītas ar ūdens trūkumu reģionā.
Pārrunājot sadarbību izglītībā, S.Āboltiņa darīja zināmu, ka Latvijas augstskolās mācās 96 studenti no Uzbekistānas, un Latvija ir ieinteresēta piesaistīt jaunus ārvalstu studentus, piedāvājot aizvien kvalitatīvāku ES līmeņa izglītību.
Atvadoties S.Āboltiņa novēlēja vēstniekam intensīvu un interesantu darba cēlienu, atgādinot, ka viņa kadences laikā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet 2015.gada pirmajā pusgadā Latvija pārņems ES prezidējošās valsts pienākumus.
A.Artikovs savā diplomātiskajā karjerā ieņēmis dažādus amatus Uzbekistānas Ārlietu ministrijā un strādājis savas valsts diplomātiskajās pārstāvniecībās Krievijā, Kirgizstānā un Ukrainā.