Labklājības ministrijas (LM) skaļi uzsāktajā lietā par iespējamo naudas – 300 000 latu – pazušanu Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) pat disciplinārlietas beigās nebūs iespējams pateikt, vai nauda patiešām ir pazudusi, nozagta vai nepareizi iegrāmatota, Neatkarīgajai apliecināja disciplinārlietas izmeklētājs Māris Knoks.
To varētu izdarīt tikai policija, kurai ir citas metodes, piemēram, iespēja nopratināt darbiniekus. «Mēs nevaram konstatēt, kas īsti ir noticis ar šiem tūkstošiem latu, bet intuitīvi maz ticams, ka tā ir bijusi cilvēciskā kļūda,» saka M. Knoks. Rudenī ar skaļu paziņojumu par iespējamu krāpšanos valsts iestādē SIVA, kas sniedz pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, nāca klajā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Disciplinārlietas izmeklēšana pret atstādināto SIVA direktori Regīnu Simsoni un pašreizējo SIVA direktora vietas izpildītāju Ingrīdu Misūnu turpināsies vēl līdz februāra beigām.
SIVA darbinieki, pēc LM sniegtās informācijas, iespējams, ir veikuši nelikumīgas darbības ar čekiem par aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, kas varētu būt ļāvis piesavināties vairākus simtus tūkstošu latu. Jau vasarā SIVA atklāta zādzība – kāds darbinieks nozadzis 13 000 latu, taču atzinies savā nodarījumā. Pēc šā gadījuma pastiprināti pētīta naudas aprite aģentūrā, kura nodarbojas ar invalīdu sociālo un profesionālo rehabilitāciju un kur trešo daļu ienākumu veido ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme skaidroja, ka pārkāpuma būtība saistīta ar čeku izsišanu kases aparātā un vēlāku to anulēšanu, kas ļauj šo naudu piesavināties. Pārkāpumu summa par pērno gadu tiek lēsta ap 306 000 latu.
Tagad disciplinārlietas izmeklētājiem kļuvis skaidrs, ka rezultātā nemaz nevarēšot pateikt, kur palikusi nauda un vai tā tiešām ir pazudusi. «Pateikt, ar ko beigsies disciplinārlietas izmeklēšana, būtu taktiski nepareizi,» arī Saeimas deputātiem, kuri ieinteresējušies par SIVA darbu, saka M. Knoks no LM. Tas, ko viņš var pateikt, saistīts ar riskiem aģentūras darba organizācijā, kas pieļauj neskaidras naudas plūsmas un finanšu darījumus. «Pietiekami liels bardaks tur ir bijis. Par 200 procentiem esmu pārliecināts, ka pati aģentūra nevar pateikt, kas ar to naudu noticis,» skaidro M. Knoks. Pārkāpuma būtība, kas tiek skatīta lietā, ir saistīta ar dokumentu viltošanu, bezdarbību grāmatvedības pārkāpumu novēršanā, nesaimnieciskumu līgumu noslēgšanā, taču tas viss neatbildot uz jautājumu, kur palikuši 300 000 latu. «Mēs nevaram to konstatēt, tāpēc esam policijai nosūtījuši lietas materiālus, un policijai ir iespējas, nopratinot lietā iesaistītos – kasierus, grāmatvežus, vadību –, noskaidrot, kurš melo, kurš saka taisnību. Viņiem ir citas metodes,» Neatkarīgajai stāsta M. Knoks, «tas, ko mēs varam pateikt tagad, ka grāmatvedība aģentūrā nebija organizēta ne pēc kādiem kritērijiem, kā tam būtu jābūt, tāpēc tam ir šausmīgas sekas un ir iestājušies riski, ka nav skaidrs, kur paliek nauda.» Taču tas vēl nenozīmē, ka nauda ir izkrāpta vai pazudusi.
Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča savukārt aicina padomāt par LM darba stilu: «Vienu dienu skaļi tiek paziņots, ka ir pazuduši vai izkrāpti 300 000 latu, bet vēlāk – ka tie nepareizi iegrāmatoti? Vienu cilvēku, kas 20 gadus veicis lielu darbu, vienā dienā pieliekam pie sienas un aplejam ar dubļiem.» To sakot, G. Anča domā ilggadējo SIVA vadītāju R. Simsoni. Izskan informācija, ka naudas iztrūkums parādījies cilvēciskas kļūdas dēļ, kad kasieri kases aparātu sarežģītības dēļ nepareizi izsituši čekos informāciju, bet pēcāk nav pienācīgi šos čekus anulējuši, kas uzrāda it kā naudas trūkumu. Pašlaik SIVA ir ierobežoti norēķini skaidrā naudā, lai mazinātu iespēju naudai pazust. «Teorētiski var teikt, ka tā bijusi cilvēciska kļūda, taču, ja skatās naudas apmērus – simti tūkstošu, tas ir jāpamana. Intuitīvi maz ticams, ka tā ir cilvēciskā kļūda,» vērtē M. Knoks.