Finanšu ministra Simeona Djankova demisija nav nomierinājusi kaislības Bulgārijā, kur turpinās pret labēji centrisko valdību vērstas protesta akcijas.
Arī opozīcija uzsver, ka valdības realizētā taupības politika un finanšu disciplīna, kas izpelnījusies uzslavas Briselē, gremdē tautu aizvien dziļākā nabadzībā, tāpēc premjerministram Boiko Borisovam būtu pēdējais laiks atkāpties. Nākamās parlamenta vēlēšanas Bulgārijā ir paredzētas jūlijā, un, nemainot savu politiku, B. Borisova partijai būs grūti cerēt uz uzvaru.
Protesta akcijas, kas sākās pagājušās nedēļas nogalē, turpinājās arī pirmdien – jau pēc paziņojuma par ārkārtīgi nepopulārā S. Djankova demisiju. AFP vēsta, ka aptuveni 2000 cilvēku pulcējušies pie Bulgārijas parlamenta ēkas, savu attieksmi pret valdību paužot ar lozungiem Mafija!, Mēsli! un Atkāpieties!. Parlamenta ēkas un to apsargājušo policistu virzienā lidojuši akmeņi, pudeles, olas un tomāti, kārtības sargiem nācies lietot spēku, lai agresīvāko pūļa daļu atturētu no iebrukuma mēģinājuma parlamenta ēkā. Bulgārijas iekšlietu ministrija vēstījusi, ka sadursmēs ievainoti divi policisti, sabojātas četras policijas automašīnas, bet 11 aktīvākie nemieru cēlāji ir apcietināti.
Protesta demonstrācijas noritējušas arī Varnā un citās Bulgārijas pilsētās, tiek lēsts, ka kopumā ielās izgājuši desmitiem tūkstošu cilvēku. Reuters norāda, ka tik plašas manifestācijas Bulgārijā nav notikušas kopš 1997. gada, kad banku krīzes un hiperinflācijas dēļ valsts bija uz sociālo nemieru sliekšņa. Demonstrāciju galvenais iemesls ir iedzīvotāju saņemtie elektrības rēķini, kas kopš pagājušā gada rudens pieauguši aptuveni par 120%. Kāda pavecāka sieviete televīzijas kanālam Euronews stāstīja, ka decembra rēķins par elektroenerģiju viņai sasniedzis 175 levas, bet sievietes pensija ir tikai 155 levas. Nopietnas problēmas elektrības tarifi radījuši ne tikai pensionāriem, bet arī strādājošajiem. «Tas vairs nav izturams! Kā tas ir iespējams, ka par elektrību jāmaksā 200 levu mēnesī, bet sludinājumos atrodami tikai darba piedāvājumi ar algu no 300 līdz 500 levām mēnesī?» sarunā ar Reuters savu neizpratni pauž 25 gadus vecā Monika Vasiļeva.
Lielākajai daļai demonstrantu uz to, protams, ir atbilde – pie visa vainojama valdības realizētā nepārdomātā politika, liberalizējot enerģētikas tirgu. Pašlaik gandrīz visu šo tirgu ir sagrābušas trīs ārzemju kompānijas – čehu CEZ un EnergoPro, kā arī austriešu EVN, kas diktē cenu, neņemot vērā to, ka Bulgārija ir nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, atgādina AP. Vidējā pensija ir tikai 150 eiro, bet vidējā darba alga – 360 eiro, turklāt jāņem vērā tas, ka vairāk nekā 10% valsts iedzīvotāju oficiāli ir bezdarbnieku statusā, bet slēptais bezdarbs varētu būt krietni augstāks. Demonstranti mudinājuši valdību ņemt piemēru no Albānijas, kas šā gada sākumā nokļuva līdzīgā situācijā un lauza līgumu ar ārvalstu kompānijām. Gan B. Borisovs, gan S. Djankovs līdz šim uzsvēruši, ka tas nav iespējams, jo pretējā gadījumā Bulgāriju gaida ES sankcijas. Tomēr The Wall Street Journal norāda, ka pagājušo svētdien enerģētikas, ekonomikas un tūrisma ministrijas interneta mājaslapā parādījusies informācija, ka valdība analizēs, vai CEZ nepārkāpj līguma nosacījumus – tas varētu liecināt par to, ka B. Borisovs tomēr nolēmis izrādīt nelielu pretimnākšanu iedzīvotājiem.
Visticamāk, tas noticis tāpēc, ka sākotnējos lozungus, kuros bija pieprasīta elektrības tarifu pārskatīšana un ārzemju enerģētikas kompāniju padzīšana no Bulgārijas tirgus, nomainījušas prasības atkāpties visai valdībai. Vairāki protestētāji uzsvēruši, ka S. Djankova atkāpšanās, protams, ir laba zīme, taču ar to vien nepietiek. Piemēram, 34 gadus vecā viesnīcas administratore Bojana Djankova sarunā ar The Wall Street Journal norādījusi, ka viņai radies iespaids – valdība vēlas finanšu ministru, kura nepopularitāte ir labi zināma, padarīt par grēkāzi. AFP uzsver, ka par to liecinot arī ministra apkāpšanās apstākļi – lai gan S. Djankovs paziņojis, ka demisionējis pats, premjers pirmdien vairākkārt uzsvēris, ka pieprasījis šo demisiju.
«Djankovs ir prom, bet tagad pienākusi arī Boiko kārta. Nu jau runa vairs nav tikai par augstajiem elektrības rēķiniem. Mēs protestējam pret visu valdības politiku,» sarunā ar AFP sacījis kāds demonstrants, kurš vēlējies palikt anonīms. Cits protestētājs piebildis, ka pārdzīvojis komunisma laikus un Todora Živkova personības kultu, bet tagad situācija ir vēl sliktāka. «Boiko mums ir brokastīs, Boiko ir pusdienās, Boiko ir vakariņās, bet cilvēkiem tikmēr nav ko ēst,» uz premjera nepārtraukto atrašanos mediju uzmanības centrā norāda cits demonstrants. Protestētāji atgādinājuši par daudzajiem korupcijas un favorītisma skandāliem, kas kopš 2009. gada plosījuši labēji centrisko valdību, un uzsvēruši, ka tādi lēmumi kā budžeta deficīta samazināšana vai atteikšanās no atomelektrostacijas celtniecības pieņemti nevis bulgāru, bet ārzemnieku interesēs.
«Djankovs bija figūra, kas simbolizēja fiskālo un finansiālo disciplīnu. Visa Bulgārijas ekonomiskā politika bija balstīta uz šiem principiem. Pašreizējā atmosfēra liecina, ka gaidāmas kādas izmaiņas ekonomiskajā kursā,» sarunā ar The Wall Street Journal sacījis Sofijas domnīcas Liberālo stratēģiju centrs vadītājs Daniels Smilovs. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka valdošā partija GERB strauji zaudē popularitāti un pašlaik to atbalsta ne vairāk kā 22% vēlētāju – aptuveni tāds pats atbalsts ir opozīcijā esošajiem sociālistiem. Tāpēc nav pārsteigums, ka viņi pašlaik cenšas panākt valdības demisiju un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Ja B. Borisovs tiešām mainīs politisko kursu, viņam ir izredzes līdz jūlijam atgūt vēlētāju uzticību, ko opozīcija nevēlas pieļaut.