Prezidents aicina nopietni analizēt smago noziegumu skaita pieauguma iemeslus

foto: saeima.lv
foto: saeima.lv

Noklausoties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atskaiti par aizvadīto gadu, kurā ir pieaudzis smago noziegumu skaits, Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien mudināja skaidrot vardarbības pieauguma iemeslus.

Prezidents savā uzrunā Latvijas Prokuratūras gada pārskata sanāksmē uzsvēra, ka viņš, saskaroties ar apžēlošanas lūgumiem, ir ievērojis, ka lūdzēji pēc apžēlošanas kļūst ar vien jaunāki. Šie cilvēki ir arī ar zemu izglītību, kas nozīmē, ka viņiem ir mazas iespējas pēc atbrīvošanās no cietuma atrast darbu, sacīja prezidents. Tendences liecina, ka apžēlošanu arvien biežāk lūdz tie, kuri notiesāti par noziegumiem saistītiem ar narkotikām.


Bērziņš sacīja, ka satraucošie dati par smago noziegumu skaita pieaugumu prasa analizēt iemeslus, kāpēc cilvēki tādus veic. "Es domāju, ka tam varētu būt sakars ar tā saukto krīzes pārvarēšanu," sacīja prezidents. Bērziņš pauda viedokli, ka cilvēki neredz sev pozitīvu nākotni, izaugsmes iespējas un tas viņus pamudina krist izmisumā, nonākot uz noziedzības ceļa.

Kalnmeiers piekrita prezidenta viedoklim, sakot, ka cilvēku veido vide, kurā viņš dzīvo. Ģenerālprokurors sacīja, ka situācija, kad cilvēks neredz sev dzīvē perspektīvas, noved viņu pie alkohola lietošanas, kam seko vardarbīga uzvedība. Ir jādomā par cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanu.

Atskaitoties par aizvadīto gadu, Kalnmeiers vēlreiz akcentēja smago noziegumu skaita pieaugumu, sakot, ka sevišķi ir pieaudzis tīšu slepkavību skaits. Ģenerālprokurors bilda, ka uz statistiku par slepkavībām nav jāskatās vienīgi kā uz statistiku, jo te ir runa par nogalinātiem cilvēkiem.

Jau vēstīts, situācija ar smagajiem noziegumiem - slepkavībām un izvarošanām - valstī nav tik smaga, kā to "mālē" medijos, iepriekš gada pārskata sanāksmē informēja valsts galvenais kriminālpolicists Rauls Kviesītis. Latvija starp Baltijas valstīm ir drošākā.

Iepazīstinot ar skaitļiem, Kviesītis sacīja, ka pirmajā mirklī tie šķiet satraucoši. Piemēram, pērn reģistrētas 90 izvarošanas, taču izmeklēšanā apstiprinājies, ka reāli notikušas 69. Savukārt statistikā parādās lielākais skaits - sākumā reģistrētais.

Arī ar slepkavībām mēdz būt līdzīgi - atrod līķi ar vardarbīgas nāves pazīmēm, taču izmeklētāji vēlāk secina, ka cilvēks ir miris dabiskā nāvē, piemēram, krītot un sasitoties.

Policija arī iepriekš uzsvērusi, ka runa ir par slepkavībām, kas pastrādātas alkohola lietošanas reizēs. Šim noziegumam pakļautas ir atsevišķas sabiedrības grupas.
 


Написать комментарий