Šonedēļ ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, tiekoties ar Singapūras amatpersonām, uzņēmēju un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, uzsvēra Latvijas ieinteresētību stiprināt abu valstu ekonomisko sadarbību un pieredzes apmaiņu, informē Ekonomikas ministrija.
„Singapūra un Latvija abas ir salīdzinoši mazas ekonomikas, kuru lielākā priekšrocība globālajos tirgos ir spēja elastīgi reaģēt uz izmaiņām. Latvija savu brīvās ekonomikas attīstības ceļu ir sākusi tikai pirms 20 gadiem un mums vēl daudz jāmācās un jāstrādā, lai sasniegtu augsti attīstītas valsts labklājības līmeni. Singapūras pieredze rāda, ka reformas, kas sākotnēji varbūt ir grūti pieņemamas, spēj dot attīstībai nepieciešamo „grūdienu” un tiek novērtētas ilgtermiņā. Kā norāda Singapūras amatpersonas, korupcijas izskaušana, investīcijas valsts pārvaldes kompetencē, ilgtermiņa skatījums ekonomikas politikā, nerimstošs darbs pie izglītības kvalitātes, cieša publiskā un nevalstiskā sektora sadarbība, savstarpēja uzticība un atbildība, stabilitāte un kvalitatīvs darbaspēks ir bijuši tie faktori, kas ļāvuši Singapūrai sasniegt augsto labklājības līmeni vienas paaudzes laikā. Tie visi ir jautājumi, kas ir aktuāli arī Latvijā, lai nodrošinātu, ka plānošanas dokumentos ierakstīto „ekonomikas izrāvienu” nākotnē izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs,” uzsver D.Pavļuts.
Tikšanās laikā ar Singapūras Tirdzniecības un rūpniecības ministru Lim Hng Kiang unSingapūras vicepremjeru un finanšu ministru Tharman Shanmugaratnam tika pārrunātas aktualitātes Latvijas un Singapūras ekonomiskajās attiecībās, pusēm uzsverot, ka dinamika ir pozitīva un pieaug arī uzņēmēju interese sadarbībai. Singapūras Tirdzniecības un rūpniecības ministrs uzsvēra, ka Latvijai lielas priekšrocības sniedz dalība Eiropas Savienībā (ES), jo sniedz piekļuvi tirgiem un arī resursus, ko izmantot ekonomikas un infrastruktūras attīstībai. Singapūras uzņēmēji varētu kļūt par lieliskiem partneriem Latvijas eksportētājiem, kas meklē piekļuvi Dienvidaustrumu Āzijas tirgiem, un kuru apguvei mūsu uzņēmēju un valsts resursi ir nepietiekami.Lim Hng Kianguzsvēra izglītības sistēmas un kvalitātes nozīmi konkurētspējīgas ekonomikas izveidē, jo tieši darbaspēka profesionalitāte un sagatavotība sniedz iespējas attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt produktivitāti, kas savukārt ir priekšnoteikums arī atalgojuma celšanai. Šobrīd Singapūrā aptuveni 40% no pamatskolu beidzējiem apgūst zināšanas un prasmes politehniskajās skolās. Vienlaikus patlaban Singapūra lielāku uzmanību pievērsusi arī tālākizglītības sistēmas pilnveidošanai, jaunu zināšanu un prasmju apguvi nodrošinot gan pie darba devējiem, gan profesionālajās izglītības iestādēs.
Savukārt sarunā ar Singapūras Kooperācijas uzņēmuma, kas ir par Singapūras ārējo tirdzniecību un ekonomisko attīstību atbildīgā valsts aģentūra, izpilddirektoru Kong Wy Mun tika diskutēts par efektīva ilgtermiņa dialoga veidošanu starp politikas veidotājiem un uzņēmēju pārstāvjiem. Tāpat tika pārrunāti pilsētu attīstības, ostu darbības, industriālo zonu izveides un valsts uzņēmumu pārvaldības jautājumi. Puses vienojās uzrunāt abu valstu vadošās uzņēmēju organizācijas par ciešākām sadarbības iespējām un pieredzes apmaiņu.
Vizītes laikā D.Pavļuts Āzijas – Eiropas Fondā uzstājās ar lekciju „Gudrā taupība un jaunais Baltijas valstu izaugsmes modelis” (angļu val. „Smart Austerity and the New Baltic Growth Model”). Lekcijā ekonomikas ministrs iepazīstināja ar Latvijas ekonomikas atkopšanās pieredzi, ekonomikas izaugsmes rādītājiem un galvenajām investīciju vides priekšrocībām, kā arī Latvijas Nacionālo industriālo politiku, kuras mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālas izmaiņaspar labu preču un pakalpojumu ar augstāku ienesīgumu ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un dažādākam eksporta grozam. Lekciju plašā skaitā apmeklēja Singapūras un arī citu valstu amatpersonas, uzņēmēju, diplomātiskā korpusa, pētniecības un zinātnes institūtu un nevalstiskā sektora pārstāvji, kuri interesējas gan par aktuālajām norisēm eirozonā un Eiropas ekonomikā, Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un plānoto eiro ieviešanu, darbaspēka pieejamību un reemigrācijas plāniem, gan arī Latvijas attiecībām ar ES dalībvalstīm un NVS valstīm.
Tāpat Singapūrā ekonomikas ministram notika tikšanās ar Nacionālā Pētniecības Fonda un Darbaspēka Attīstības aģentūras pārstāvjiem, ar kuriem diskutēts par pētniecības un uzņēmējdarbības ciešāku sasaisti un arī darba tirgus politikas veidošanu.
Par vizītes organizēšanu un Latvijas – Singapūras attiecību veidošanu un stiprināšanu gan amatpersonu, gan uzņēmēju līmenī Ekonomikas ministrija pateicas Latvijas goda konsulam Singapūrā Low Jeng-tek un viņa padomniekam Low Siew Thiam, kurš nesen viesojās Latvijā ar lekciju par Singapūras attīstības pieredzi.
Latvijas ārējā preču tirdzniecība ar Singapūru 2012.gadā veidoja 14,8 miljonus eiro, kas bija par 35,5% vairāk nekā 2011.gadā, kad preču apgrozījums bija 10,9 miljoni eiro. 2012.gadā Latvija uz Singapūru eksportējusi preces 9,8 miljonu eiro vērtībā, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu bija pieaugums par 53,3%.
Latvijas galvenās eksporta preces uz Singapūru 2011.gadā bija mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (69,0%), pārtikas rūpniecības produkti (16,6%), optiskās ierīces, aparāti (arī medicīniskie) un pulksteņi (5,3%), minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti) (2,7) un dzīvnieki un lopbarības produkcija (2,1). Savukārt importā dominēja mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (69,8%), pārtikas rūpniecības produkti (10,9%), metāli un to izstrādājumi (8,6%), optiskās ierīces, aparāti (arī medicīniskie) un pulksteņi (3,3%), kā arī plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi (3,2%).