Saeima ceturtdien, 14.martā, otrajā lasījumā atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.
Likumprojekta otrā lasījuma redakcija precizē Ministra kabineta (MK) kompetenci, izdodot vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, kā arī noteikumus būvspeciālistu kompetences novērtēšanas jomā. Piemēram, MK būs jānosaka kārtība, kā fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgajai praksei būvniecības un arhitektūras jomā, nosacījumus kompetences pārbaudes organizēšanai, patstāvīgās prakses uzraudzības kārtība, kā arī būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un to pārbaudes kārtību. Grozījumi arī precizē būvspeciālistu definīciju, speciālistu patstāvīgās prakses tiesības un pienākumus.
Jaunā likuma redakcija konkrēti definē likuma mērķi, tajā izmantotos terminus, kā arī nosaka un precizē būvniecības ieceres, būvatļauju, projektēšanas, būvniecības atbildības un kontroles kārtību.
Likuma grozījumi precizē būvatļauju izsniegšanas kārtību un neizsniegšanas gadījumus, kā arī paredz noteikt, ka pašvaldības apbūves noteikumos var noteikt papildu nosacījumus, piemēram, lai būve iekļautos ainavā vai pilsētvidē. Grozījumos arī paredzēts, ka būvvalde izsniegto būvatļauju varēs arī anulēt, ja būvniecība tiks veikta nelikumīgi.
Grozījumi nosaka būvvaldes definīciju un precizē iestādes kompetenci. Likumprojekts būvvaldei paredz šādus pienākumus: turpmāk kontrolēt būvniecības procesa norisi un tā atbilstību likumiem, sniegt ziņas par teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, kā arī izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par būvniecības ieceri. Tāpat būvvaldei būs jāizskata alternatīvi tehniskie risinājumi vides pieejamības nodrošināšanai, jāpieņem būves ekspluatācijā, jāpieņem lēmums par būves vai tās daļas maiņu bez pārbūves, jāsniedz konsultācijas par būvdarbu plānošanu un būvniecības iespējām konkrētajā teritorijā, kā arī jāreģistrē citu institūciju izsniegtās būvatļaujas.
Tāpat likumprojektā noteikti konkrēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvvaldei jāpieņem lēmumi. Atkarībā no būvniecības ieceres termiņi būs 30, 14 vai 7 dienas.
Attiecībā uz būvniecības atbildību regulējums precīzāk noteic, kurš un par ko būvniecības procesā ir atbildīgs. Piemēram, pamatā par būvniecību atbildīgs būs zemes īpašnieks, savukārt būvprojekta izstrādātājs atbildēs par būvprojekta saturu. Likumprojekts nosaka arī būvnieku, būvuzraugu, kā arī būvekspertu atbildību.
Jaunais regulējums paredz noteikt papildu pienākumus vietējām pašvaldībām – nodrošināt informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā un informēt sabiedrību par būvniecības ieceri.
Izmaiņas regulējumā noteiks, ka turpmāk pašvaldībai būs jānovērš ēkas bīstamība, nevis pilnībā jāsakārto vai jānojauc būve, ja īpašnieks nebūs izpildījis pašvaldības lēmumu bīstamo ēku sakārtot vai nojaukt.
Likumprojekts papildināts ar jaunu pantu par būvniecības apdrošināšanu, kas noteiks būvnieka pienākumus apdrošināt savu civiltiesisko atbildību noteiktos gadījumos.
Likuma mērķī paredzēts noteikt, ka būvniecības procesā ne tikai jānodrošina valsts ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, kultūrvēsturiskā un vides vērtību saglabāšana, bet arī energoresursu racionāla izmantošana. Likumprojektā precizētas būtiskākās prasības būvei, piemēram, nosakot arī ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu.
Jaunajā regulējumā noteikti būvniecības principi un tas, kas šajā jomā jāievēro, piemēram, inženiertehniskā kvalitāte, ilgtspējīgas būvniecības princips un atklātība, lai būvniecības process būtu pietiekami atklāts un sabiedrība tiktu informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem. Likumprojektā skaidri noteiktas būves, kurām regulējums būs jāpiemēro. Tāpat precizēta MK kompetence būvniecības procesā.
Likums papildināts ar jaunu pantu, kas noteiks par būvniecības nozari atbildīgajai ministrijai veikt šīs nozares pārraudzību un koordināciju valstī, kā arī izstrādāt būvniecībā vienotu valsts politiku un nodrošināt tās realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, likumā par būvniecības jomu atbildīgajai ministrijai, kā arī nozaru ministrijām plānots noteikt konkrētus pienākumus.
Pašreizējais būvniecības regulējums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neprecīzs un nepārskatāms. Likums pieņemts 1995.gadā un paredz sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.
Apjomīgos Būvniecības likuma grozījumus Saeimai vēl būs jāskata trešajā galīgajā lasījumā.