Jūsu viedoklis par Marksisma attīstību 20. gadsimtā ir interesants, tomēr vājš no akadēmiskā skatu punkta.
Kā īsu piemēru var minēt ideju par darbinieku atsvešināšanos no darba un to funkciju sekularizāciju. Laikā, kad Jūs uzdodat tam tik negatīvu nokrāsu, pats Markss uzskatīja to par pamatu uz kura cilvēki spēs atteikties no "piederības" izjūtas attiecībā pret lietām, kam arī vajadzēja kļūt par sociālisma pamatu. Piemēram, savā vēstulē V.I. Zasuličai, vienai no cariskās Krievijas ideoloģēm, Marks raksta, ka "Krievu lauksaimniecības komunna var kļūt par pamatu socialistiskai revalūcijai, pie noteikuma, ka strādniekiem nebūs pieejams viņu gala darbs." Tieši tas nākotnē kļuva par nožēlojamu "kolhozu" uz "savhozu" dibināšanas meiģinājumu.
Ir nepilnības arī citās Marksa "faktoloģiskās" un "interpretācijas" paviršības, tomēr viennozīmīgi pasakos Jums par tik kvalitatīvu rakstu sēriju!
Jūsu viedoklis par Marksisma attīstību 20. gadsimtā ir interesants, tomēr vājš no akadēmiskā skatu punkta.
Kā īsu piemēru var minēt ideju par darbinieku atsvešināšanos no darba un to funkciju sekularizāciju. Laikā, kad Jūs uzdodat tam tik negatīvu nokrāsu, pats Markss uzskatīja to par pamatu uz kura cilvēki spēs atteikties no "piederības" izjūtas attiecībā pret lietām, kam arī vajadzēja kļūt par sociālisma pamatu. Piemēram, savā vēstulē V.I. Zasuličai, vienai no cariskās Krievijas ideoloģēm, Marks raksta, ka "Krievu lauksaimniecības komunna var kļūt par pamatu socialistiskai revalūcijai, pie noteikuma, ka strādniekiem nebūs pieejams viņu gala darbs." Tieši tas nākotnē kļuva par nožēlojamu "kolhozu" uz "savhozu" dibināšanas meiģinājumu.
Ir nepilnības arī citās Marksa "faktoloģiskās" un "interpretācijas" paviršības, tomēr viennozīmīgi pasakos Jums par tik kvalitatīvu rakstu sēriju!