Fakts, ka Latvijā pagājušā gada otrajā pusē lēnāk samazinājās reģistrētā bezdarba līmenis, var būt signāls strukturālām darba tirgus problēmām, jaunākajā Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomikas apskatā raksta "Unicredit" analītiķi.
Tas var liecināt par darba devēju vajadzību un darba ņēmēju prasmju neatbilstību, kas var radīt "pudeles kakla" efektu tālākai ekonomikas izaugsmei, skaidrots jaunākajā Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomikas apskatā.
Izvērtējot Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempu pērn, varēja gaidīt bezdarba līmeņa samazinājumu tuvāk 10%, bet gada pēdējos divos ceturkšņos bezdarba līmeņa samazināšanās temps kļuva lēnāks. Tomēr progress ir stabils un sagaidāms arī šogad. Bezdarba līmenis Latvijā gan vēl ir relatīvi augsts, vērtēts apskatā.
Pagājušā gada decembrī reģistrētā bezdarba līmenis bija 10,5%, kas ir labs progress salīdzinājumā ar vēsturiski augstāko 2010.gada martā reģistrēto līmeni - 17,3%, teikts apskatā.
"Unicredit" grupas stratēģiskās plānošanas vadītājs Aurelio Makario piektdien preses konferencē atzina, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs vēl nepieciešams uzlabot darbaspēka produktivitāti un sekmes šajā jomā veicinās izaugsmi reģiona valstīs.
Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotie dati, marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 10,8% un salīdzinājumā ar februāri tas samazinājies par 0,1 procentpunktu, tomēr atgriezties decembra līmenī nav izdevies. Decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 10,5%, bet janvārī tas pieauga līdz 10,9%. Tāds pats bezdarba līmenis saglabājās arī februārī.
Latvijas Bankas makroekonomikas apskatā skaidrots, ka reģistrētā bezdarba līmeņa kāpumu janvārī par 0,4 procentpunktiem noteica īstermiņa faktori. Ierastajam janvāra sezonalitātes rādītājam (0,2 procentpunkti) pievienojās tiesību aktu grozījumu ietekme: no šā gada janvāra bezdarba pabalsta saņemšanas ilgums tika pagarināts līdz deviņiem mēnešiem neatkarīgi no darba stāža, tāpēc vairāki pagājušā gada nogalē darbu zaudējušie atlika bezdarbnieka statusa iegūšanu līdz šā gada sākumam.
Tiesību aktu grozījumu ietekmi apstiprina arī neierastā reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanās pērn novembrī un decembrī (par 0,2 procentpunktiem).
Jau vairākus mēnešus dažādu skolu ekonomisti diskutē, vai Latvijas bezdarbs ir strukturāls vai ciklisks. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka Latvijas bezdarbs ir strukturāls un to var samazināt, īstenojot strukturālas reformas. Savukārt vairāki Latvijas un Krievijas ekonomisti uzskata, ka mūsu valsts bezdarbs ir ciklisks, tātad to var samazināt ar ekonomiskās stimulēšanas instrumentiem.