Lai arī Latvija turpina saskarties ar bremzēšanos gan tranzīta, gan ražošanas jomā, eksperti izsaka viedokli, ka gada otrais ceturksnis valsts tautsaimniecībai no izaugsmes viedokļa ir bijis veiksmīgāks.
Pēc DNB bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa domām, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums iepriekšējā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn varētu sasniegt 4,5%. Lielāko izaugsmi eksperts sagaida informācijas un sakaru pakalpojumos, viesnīcu un restorānu biznesā, mākslā un izklaidē, celtniecībā. No lielajām nozarēm šobrīd straujāk augošā ir tirdzniecība.
«Neredzu nevienu nozari, kurā noteikti ir bijis kritums. Apstrādes rūpniecībā drusku samazinājusies izlaide, bet pieturos pie domas, ka pievienotās vērtības dinamika šobrīd ir diezgan atšķirīga. Taču varbūt kaut kāds mīnusiņš būs. Lēnāk augošas par vidējo varētu būt cita rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība, veselība, izglītība, tātad to īpatsvars varētu būt krities. Nevar izslēgt, ka arī kādām no šīm ir mīnusi,» vērtē P. Strautiņš.
To, ka izaugsmes nodrošinātājs būs ar patēriņu saistītās nozares, uzskata arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņš paredz, ka ekonomika otrajā ceturksnī gada izteiksmē varētu augt par 4,2%.
Tikmēr ievērojami pesimistiskāka jeb par vienu procentpunktu mazāka ekonomisko izmaiņu prognoze ir Citadele Asset Management Portfeļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājam Zigurdam Vaikulim. Viņaprāt, izaugsme varētu būt vēl nedaudz sabremzējusies, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, bet joprojām ir vērtējama kā relatīvi spēcīga, ņemot vērā pašreizējo joprojām vājo ekonomisko aktivitāti gan attīstītajā Eiropā, gan arī austrumos no Latvijas.
Gada pirmajā ceturksnī IKP gada izteiksmē pieauga par 3,6%.