Traģiski un negaidīti aprāvusies 66 gadus vecās Pļaviņu iedzīvotājas Edītes dzīve.
Mirušo sievieti asins peļķē atrada pašas dzīvoklī K. Štrāla ielas 1. namā 29. jūlija vakarā.
Aizdomās par slepkavību policija aizturējusi 48 gadus veco Ivo. Iespējams, vīrieša dusmas izraisījis spēriens pa kājstarpi.
Vietējie neizpratnē.
Vīrietis atrodas apcietinājumā, likumsargi pārbauda viņa iespējamo saistību ar citiem noziegumiem. Pļaviņu iedzīvotāji sarunās ar »VZ« par notikušo pauž dziļu nožēlu un skumjas. Daudzi uzskata, ka vīrietis nav apzināti noslepkavojis sievieti. «Tas bija nejauši, tas vienkārši bija nelaimes gadījums,» pārliecinātas ir mirušās paziņas. Edīte bijusi pensionāre, sabiedriski aktīva dāma, mīlējusi iedzert ne tikai kafejnīcā kopā ar draudzeni pie saldējuma un kafijas tases vai kādā pilsētas senioru rīkotā pasākumā, bet arī mājās kopā ar savu dzīvesbiedru. Tieši policijas aizturētais Ivo, par Edīti 18 gadus jaunākais vīrietis, bijis viņas draugs, ar kuru kopā nodzīvoti teju 20 gadi. «Edīte izskatījās stipri jaunāka par saviem gadiem, viņa vienmēr bija sakopta, ļoti tīrīga, strādīga. Viņa noteikti izskatījās labāk un pat jaunāka par Ivo,» pārliecinoši skaidro pilsētnieki. «Edīte reizēm bija tik labs cilvēks, ka labāks nemaz nevar būt, bet reizēm viņa bija asa un nepatīkama, ka labāk viņai netuvoties,» atklāj kaimiņiene Maiga. Tomēr bērēs bijis tik daudz pavadītāju, ka droši varot teikt, ka tik lielas bēres Pļaviņās neesot bijušas. Agrāk Edīte strādājusi par šuvēju, bijusi gardu tortu cepēja, bet pēdējos gados pārtikusi no savas pensijas, kas esot bijusi visai liela. «Viņai bija liela izdiena,» norāda draudzenes. Vietēji gan neslēpj, ka Edītes dzīvē esot arī melnie punkti – no viena dēla viņa atteikusies dzemdību namā, sākotnēji visiem apgalvojot, ka viņš nomiris dzemdībās, savukārt ar otru viņa nerunājot kopš vīrieša kāzām, proti, apmēram 20 gadu. «Edīte kāzās piedzērusies sastrādāja nesmukas lietas, nu, apzagās, un tas sabojāja dēla un mātes attiecības,» izvairīgi nosaka vietējie.
Ivo savulaik audzis labā ģimenē, kur vecāki iemācījuši gan uzņemties atbildību, gan strādāt, gan cienīt citus cilvēkus. «Viņš vienmēr, ejot pa ielu un pasveicinot, izņēma no kabatām rokas, vienmēr, ja nesadzirdēja vai nesaprata teikto, pārjautāja: «Ko, lūdzu?»,»labās īpašības uzskaita Pļaviņu iedzīvotāji. Pirms daudziem gadiem, vēl pirms satikšanās ar Edīti, Ivo bijusi ģimene – sieva un dēls, taču vīrietis cietis smagā nelaimes gadījumā, un dzīve sagriezusies kājām gaisā. «Viņam nobrauca vienu kāju līdz pat celim, tās vietā viņam bija protēze, pēc nelaimes viņš sāka visai daudz dzert, zaudēja ģimeni,» zina stāstīt kaimiņi. Starp Ivo un Edīti uzplaukusi mīlestība, abi gājuši, rokās sadevušies. Tiesa, ne vienmēr viss esot bijis gludi, īpaši, kad ticis lietots alkohols. Tad bijuši skaļi skandāli. «Ivo vispār bija kluss, bet iedzēris kļuva bļaustīgs un skaļš, visa tuvākā apkārtne no viņa klaigāšanas rībēja,» atklāj tuvāko namu iemītnieki. Reizēm pat Edīte saukusi likumsargus, lai tie savaldītu dzīvesbiedru, taču parasti viss noklusis, jo arī pati Edīte allaž tādās reizēs bijusi iereibusi. «Mēs nevaram teikt, ka Ivo sita Edīti, jo neesam to paši redzējuši. Ivo bija ātras dabas, dusmās varēja no galda nogrūst kādus priekšmetus vai ar kāju iespert pa ūdens spaini un apgāzt to, taču rokas pret savu sievieti viņš nepacēla,» stāsta kaimiņi. Savukārt Edīte gan mēgusi iekaustīt Ivo, kad kaut kas nav bijis pa prātam. «Edītei dikti nepatika, ka Ivo pinās ar kaimiņiem – čigāniem, viņai arī nepatika, ka viņš iet pie vienas gados jaunas kaimiņienes iedzert,» čukstus atklāj viena no pensionārēm. Pērnvasar uz neilgu laiku abi pat pašķīrušies, taču atkal sagājuši kopā. Ivo ļoti rūpējies par savu meiteni, tā viņš dēvējis Edīti. «Ivo ļoti labi gatavoja ēst, vienmēr visa māja smaržoja. Viņš prata pagatavot tik izsmalcinātas lietas! Viņam patika sarūpēt īpašas vakariņas savai mīļotajai,» novērojusi kaimiņiene. «Ivo bija zelta rokas, viņš mājā daudz ko sataisīja, salaboja.»
Gulēja asins peļķē uz kreisā sāna.
Kas īsti noticis liktenīgajā dienā, kaimiņiem un tuviniekiem arvien ir liela mīkla. Maigas kundze ar asarām acīs atceras, kā todien ap pulksten desmitiem no rīta pie šķūņa kārusi veļu, bet Edīte plašajā dzīvokļu mājas pagalmā lasījusi papīrus, ko piemētājuši kaimiņpuikas. «Torīt viņa pavisam dīvaini izteicās, ka apnicis dzīvot šajā mājā, ka grib ātrāk tikt prom, grib beidzot dabūt citu dzīvokli. Vēlāk bija atnākusi Edītes bijusī darba kolēģe, Edīte viņai savā dārzā salasīja un iedeva gurķus. Ap pulksten vieniem Edīte bija apsēdusies uz lieveņa un teica man: «Maigiņ, nāc pasēdi, parunāsimies.»»Saruna izpalika, jo Maigai nebija laika, bija jādod pusdienas no darba pārnākušajam mazdēlam. Tā arī bijusi pēdējā reize, kad kaimiņiene Edīti redzējusi dzīvu. Ap diviem Maiga devusies pie meitas lasīt upenes, bet atgriezusies ap četriem, lai noskatītos iemīļoto seriālu «Rosario mātes grēki». Pēc sešiem vakarā, noklausījusies laika ziņas, Maiga gājusi sakopt kapus. «Visu šo laiku mājā bija pilnīgs klusums. Es savā dzīvoklī dzirdu katru troksnīti Edītes dzīvoklī, pat tualetes durvju vēršanos, bet tad viss bija kluss. Arī citi kaimiņi tovakar nekādus trokšņus nav dzirdējuši,» saka Maiga. Pulksten 21, kad Maiga, nākot no kapiem, iegājusi pie paziņas, piezvanījis viens no kaimiņiem un iekliedzis klausulē, lai viņa nekavējoties skrien mājās. «Man sirds dauzījās kā traka, domāju, ar mazdēlu vai meitu kas noticis,» satraukumu arvien atceras sieviete. Maiga uzreiz iegājusi pie kaimiņa, tur pie galda sēdējis Ivo, viņš bijis pamatīgi piedzēries un noraudājies. «Maigas tant, Edīte ir mirusi,» vīrietis viņai uzreiz paziņojis. «Es neticēju, teicu, lai nejoko ar tādām lietām, teicu, lai nemuld. Viņš visu laiku atkārtoja, ka abi esot sakāvušies un Edīte ir mirusi. Es iegāju Edītes dzīvoklī. Viņa gulēja istabā uz grīdas, uz kreisā sāna, viena kāja un roka bija atmestas sāņus, otra kāja un roka pievilktas pie ķermeņa. Zem viņas bija milzīga asins peļķe, visa siena bija nošļakstīta ar asinīm. Pārliecos Edītei pāri, viņa bija mirusi,» Maiga ar apbrīnojamu precizitāti atceras detaļas. Drīz vien ieradušies mediķi un policija.
Sista un žņaugta vai neveiksmīgi pagrūsta.
Kaimiņi stāsta, ka Edītei bija iesists pa galvu pie auss ar malkas pagali, taču esot vēl kāda mistiska lieta – likumsargi izteikušies, ka sievietei ap kaklu it kā bijis aptīts vads, proti, viņa esot arī žņaugta. «Es ap kaklu neko neievēroju, Edītei mugurā bija raiba blūzīte, varbūt tas tur apakšā arī bija,» nosaka Maiga. Taču tikpat labi nekādas malkas pagales nemaz neesot bijis, vien strīda karstumā tievo un nelielā auguma sievieti staltais un spēcīgais vīrietis tikai stiprāk pagrūdis un viņa neveiksmīgi kritusi, sasitot galvu pret kādas mēbeles stūri. Vietējie runā, ka kautiņš starp Edīti un Ivo izcēlies tieši jau pieminētās jaunās kaimiņienes dēļ. Taču tajā pašā laikā zinātāji teic, ka Ivo citas sievietes nemaz neesot interesējušas, viņam vajadzējis vien kompāniju iedzeršanai. «Kas to lai zina, kas tur bija vai nebija. Runā, ka Edīte, būdama greizsirdīga, Ivo esot iespērusi pa vārīgo vietu, viņam pat viena oliņa vēlāk esot šūta, tas arī esot izraisījis vīrieša agresiju,» stāsts ceļo no mutes mutē. Vai Edītes slepkavībā piedalījusies vēl kāda persona, policija neizpauž, taču asins peļķē esot atrasti sveši pēdu nospiedumi.
Pēc tam, kad Ivo aizturēts un iesēdināts restotā policijas auto, vīrietis ļoti lūdzies, lai viņam ļauj parunāties ar kaimiņieni. «Viņš tik šausmīgi raudāja! Viņš kliedza, ka nav gribējis nogalināt Edīti, ka tas bijis nelaimes gadījums. Ivo teica, lai dodot viņam pistoli, ka viņš grib nošauties. «Es Edīti ļoti mīlēju, es bez viņas nedzīvošu, es pakāršos vai vienalga ko izdarīšu,» viņš visu laiku runāja par pašnāvību. Diemžēl Ivo nepaguva man pateikt visu līdz galam, tikai noteica: «Maigas tant, jūs nemaz nezināt, kas tur notika,» jo pienāca vēl kādi kaimiņi, un policija arī neļāva viņam vairs runāt ar mani,» Maigas kundze domā, ka Edītes nāves apstākļi nav viennozīmīgi vērtējami. «Man ir žēl viņus abus. Šausmīgi, ka tā ir noticis.» Tomēr nenoliedzams esot fakts, ka traģēdija nebūtu notikusi, ja Edīte un Ivo nebūtu lietojuši tik daudz alkohola.