Eiropas Savienība var piešķirt Ukrainai finanšu palīdzību vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā jau 2014. gadā, teikts Eiropas Parlamenta pieņemtajā rezolūcijā, - vēsta „PBK – Ukraina”.
Tāpat rezolūcija satur priekšlikumu – asociētajai līdzdalībai jāsāk darboties uzreiz pēc tās parakstīšanas.
Parastajā kārtībā ES dalībvalstis ratificē parakstīto vienošanos divu – triju gadu laikā. Lai paātrinātu šo procesu, Eiropas Parlaments piedāvā, lai līgums tiktu ieviests dzīvē bez kavēšanās, bet „pagaidu” formā, - ziņo newsland.com.
Komentējot šīs Eiropas Parlamenta iniciatīvas, ES eksperti ziņo par savām bažām par to, ka 2015. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās Maskava ieliks savu valsts vadītāja kandidātu, kurš nākotnē var atteikties no Ukrainas asociētās līdzdalības ES.
Pagājušajā nedēļā KF premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ja Ukraina parakstīs vienošanos par asociēto līdzdalību Eiropas Savienībā, tad Ukrainai būs slēgta ieeja Muitas savienībā.
Patlaban juristi beidza analizēt Ukrainas iestāšanās MS iespējas tās asociētās līdzdalības ES gadījumā, un nonāca pie viennozīmīga secinājuma, - D. Medvedevam ziņoja vicepremjers Igors Šuvalovs. „ES un Muitas savienības normatīvās bāzes nesakrīt. Ja Ukrainas vienošanās ar ES stāsies spēkā, tad saistību virkni, kuras ir galvenās Muitas savienībai, Ukraina nespēs pielietot, tai skaitā vienota muitas tarifa normas”, - teica vicepremjers.
Iepriekš Ukrainas premjerministrs Nikolajs Azarovs paziņoja, ka ātrā tirdzniecības režīma harmonizācija ar Muitas savienību ir svarīga Ukrainas nākotnei ne mazāk kā brīvās tirdzniecības zonas izveidošana ar ES.