Šveicieši svētdien referendumā pārliecinoši noraidījuši domu, ka valstij būtu jāatceļ obligātais militārais dienests, liecina aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem.
Sabiedriskās domas pētījumu institūta "gfs.bern" raidorganizācijai RTS veiktā aptauja liecina, ka 73% vēlētāju nobalsojuši pret obligātā militārā dienesta atcelšanu un tikai 27% atbalstījuši šādu soli.
Debates par referendumā izvirzīto jautājumu atklājušas asas domstarpības starp to sabiedrības daļu, kas uzskata obligāto militāro dienestu par reliktu, un tiem, kuri to lolo kā būtisku nacionālās identitātes daļu. Kopš Aukstā kara beigām vairums Eiropas valstu ir pakāpeniski pārgājušas uz profesionālo armiju, un daudzi uzskata, ka arī Šveicei būtu jārīkojas līdzīgi. Tomēr Šveices bruņotie spēki ir nacionālais lepnums, tādēļ jebkādi ierosinājumi par pārmaiņām parasti izsauc ļoti pretrunīgu reakciju.
Šveicē obligātais militārais dienests attiecas uz vīriešiem vecumā no 18 līdz 32 gadiem un sākas ar septiņu nedēļu militāro nometni. Turpmākajos gados viņiem jāiziet sešas 19 dienu ilgas mācības, zināšanu un iemaņu atsvaidzināšanai. Kopš 1992.gada jauniesaucamajiem ir iespējams izvēlēties arī alternatīvo dienestu.
Vīrieši, kuri nedienē, tā vietā maksā īpašu nodokli - 4% no savas algas. Pašreiz Šveices armijā dien 155 000 cilvēku, kas ir ievērojami mazāk nekā 1961.gadā, kad armijā dienēja 800 000 vīru. Gadu gaitā armija ir sarukusi gan stratēģisku, gan finansiālu iemeslu dēļ.