Statistikas dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir pieaugusi saslimstība ar legionelozi: salīdzinājumā ar 2010.gadu saslimstība ar minēto infekciju ir pieaugusi par 700%. Iepriekšējos gados bija reģistrēti tikai daži ar legionelozi saistītie gadījumi, savukārt 2011.gadā tika reģistrēti 49 gadījumi, 2012.gadā – 48, 2013.gadā – jau 20 gadījumi (viens beidzās ar slimnieka nāvi).
Legioneloze jeb leģionāru slimība Latvijā sāka aktīvi izplatīties 2010.gada rudenī. „Latvijas radio” ziņo, ka eksperti esot konstatējuši, ka visi inficēšanās gadījumi ir notikuši daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās.
Legioneloze ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija (plaušu karsonis). Slimībai raksturīgi simptomi: vispārējas intoksikācijas pazīmes, sausais klepus, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi. Iespējami arī kuņģa un zarnu trakta traucējumi – vemšana, sāpes vēderā, caureja. Leģionāru slimībai ir raksturīga dezorientācija laikā un telpā, krampji.
Slimības ierosinātāji atrodas ūdenī un zemē, galvenokārt ar to var inficēties gaisa pilienu un gaisa putekļu ceļā. Infekcijas avots ir baktēriju (legionellu) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā.
Saskaņā ar oficiāliem datiem, ja slimība netiek ārstēta, mirst apmēram 39% saslimušo, bet ārstēšanas gadījumā letāli beidzas 5-10% saslimšanu.
„Latvijas radio” raidījumā piedalījās laboratorijas „Brior” pārstāve Olga Lauciņa, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Anita Brila un Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece, minētās ekspertes paziņoja, ka legionellas var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās +250C līdz +450C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē.
Speciālisti atzīmē, ka vienīgā iespēja inficēties ar legionelozi ir ieelpot baktēriju, tas ir iespējams, piemēram, dušā, pirtī, baseinā, SPA-salonā utt.
Pēc kontakta ar baktēriju saslimst aptuveni 0,1-5% cilvēku. Pastāv uzskats, ka 30% plašu slimību ir saistīti tieši ar legionellām, tomēr cilvēki bieži vien nekonstatē, ar ko ir saistīts plaušu iekaisums, slimību izārstē, bet patiesu iemeslu nenosaka. Kopumā par šo slimību informācijas nav daudz.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Speciālisti uzskata, ka jāseko tam, lai ūdens temperatūra būtu virs +550C, bet vidējā ūdens temperatūra daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās ir +43-470C. Šajā situācijā apkalpojošajai organizācijai jāpievērš uzmanība sistēmu dezinfekcijai, jānodrošina nepieciešamā ūdens temperatūra, jānomaina ūdensapgādes sistēmas daļas, kurās varētu sastāvēties ūdens.
Portāls Gorod.lv griezās pēc komentāriem pie SIA „Daugavpils DzKSU” vadītājas pienākumus pildošās Veras Raģeles, kura paziņoja, ka organizācija ir vērsusies Veselības aizsardzības centrā pēc rekomendācijām, un centrs informēja, ka legionella veidojas un attīstās ūdenī, kuras temperatūra ir +200C līdz +400C. V.Raģele atzīmēja, ka Daugavpils daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās karstā ūdens temperatūra ir ne zemāka par +450C, nakts laikā tā samazinās līdz +300C, tomēr baktērijai nav iespējas attīstīties.
Ar legionellas attīstības risku ir saistīts organizācijas atteikums vasaras laikā uzstādīt zemāku ūdens temperatūru. Piemēram, vasarā, kad vairāku dzīvokļu iedzīvotāji dodas uz vasarnīcām, baktērijas var vairoties dušas tīklos, tādēļ pirms dušas izmantošanas tā ir jādezinficē, atzīmēja V.Raģele, piebilstot, ka pilsētniekiem jābūt uzmanīgiem telpās ar kondicionieriem, atpūšoties pirtīs, baseinos, SPA salonos.
V.Raģele informēja, ka legionelozes gadījumi Daugavpilī nav reģistrēti.