Sajūta ir tāda, ka vēlēšanas ir jau šogad, komentējot ierosinājumus 2014.gada valsts budžeta likumprojektam, LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Viņš atzīmēja, ka pavīd arī konstruktīvi piedāvājumi, tomēr pārsvarā prasa lielākas pensijas, lielākas algas. Vilks uzsvēra, ka šīs prasības aiziet miljonos un nav reāli izpildāmas.
"Ir jāsaprot, cik tālu mēs varam iet ar izdevumu palielināšanu," teica finanšu ministrs, piebilstot, ka ir svarīgi, lai priekšlikumos nākamā gada budžetam nebūtu negaidītu pārsteigumu un sagatavotais budžets netiktu torpedēts.
Jāatgādina, ka Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2014.gada valsts budžeta likumprojektu, paredzot, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 lati), bet izdevumi - 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati).
Budžeta projektu atbalstīja koalīciju pārstāvošie parlamentārieši, kā arī opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja 65 deputāti no "Vienotības", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai'/LNNK, Reformu partijas, ZZS, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti. Pret balsoja 27 politiskās apvienība "Saskaņas centrs" deputāti, bet balsojumā nepiedalījās deputāts Vladimirs Nikonovs (SC) un Iveta Grigule (ZZS).
Priekšlikumus nākamā gada budžetam varēs iesniegt līdz 18.oktobra pl.17, savukārt galīgajā lasījumā parlaments par budžetu lems 6.novembra ārkārtas sēdē.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana, tostarp lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm bērna pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolā saņems pirmo trīs klašu skolēni.