Augustā veselības nozarei papildus tika piešķirti 5,2 miljoni latu, tomēr vairākums slimnīcu, kurām tas pienācās, to joprojām nav saņēmušas.
Tādēļ Latvijas slimnīcu biedrība pagājušonedēļ izteica bažas par to, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana lauku slimnīcās ir apdraudēta. Bez tam finansējuma sadalījums ir nevienlīdzīgs, jo lauvas tiesu saņems Rīgas slimnīcas.
Arī Jēkabpils reģionālā slimnīca tai paredzēto papildus naudu vairāk nekā 102 000 latu apmērā vēl nav saņēmusi, un ārstniecības iestādes direktors Ivars Zvīdris situāciju raksturo kā sarežģītu un uzsver, ka naudas trūkuma dēļ slimnīca jau ilgāk pa 30 dienām sākusi kavēt rēķinu apmaksu. Šī situācija pagājušonedēļ tika skaidrota arī Latvijas Pašvaldību savienībā, jo vairums slimnīcu pieder pašvaldībām.
Slimnīcas direktors Ivars Zvīdris skaidro, ka viena no galvenajām problēmām bijis „kūlenis ar tarifiem", kas palikuši nemainīgi, kaut arī ārstniecības izmaksas, elektrības un gāzes tarifi jūtami pieauguši. „Pirmkārt, tas ir tas, ka no valsts tiek kvotēta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas ir pilnīgs absurds," saka Zvīdris.
Slimnīcu līgumos tika iestrādāti mākslīgi samazināti apjomi - Jēkabpils slimnīca reāli gadā apkalpo 10 000 līdz 11 000 pacientu, bet valsts apmaksā pakalpojumus tikai par septiņiem tūkstošiem, tādējādi trīs tūkstošu pacientu apkalpošana netiek apmaksāta. Bez tam reģionālo slimnīcu tarifs tiek pielīdzināts lokālo slimnīcu tarifam, un finansējums veselībai kopumā ir zems.
„Situācija ir dramatiska - šogad 3,2% no IKP, pie kam ar samazinājumu pret iepriekšējo gadu. Nākamajā gadā šī situācija ir vēl bēdīgāka - šie cipari jau veidojas tikai 2,9% no IKP, lai gan mums tiek stāstīts, ka faktiskos skaitļos būs vairāk, bet šis vairāk ir nieka 20 miljoni, kas uz visiem sadārdzinājumiem, uz inflācijas fona ir galīgi nekas (..) Naudas sadalījums pa prioritātēm - primārā aprūpe, bet netiek pārrēķināts tas pakalpojums, kur tiek sniegta neatliekamā palīdzība stacionārā un veidojas lielas pārstrādes, kur ir pret līguma summu un par šiem pašiem tarifiem ir ārstēti pacienti, bet nauda klāt nav nākusi ne par vienu pacientu. Tas tā nedrīkst būt, un tas jau velk uz tādu formulējumu, ka neatliekamā palīdzība mūsu valstī ir limitēta! Tas ir pilnīgi aplam un nekur nevienā valstī tas tā nenotiek, ka šādā veidā tiek nolimitēts šāds dzīvībai svarīgs pakalpojums," norāda Zvīdris.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas kapitāldaļu turētāja ir Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs uzskata, ka situācija nav iepriecinoša. „Situācija nav viennozīmīga, ja jau masu medijos izskan. To, ka naudiņa nav atnākusi vai kaut kādā veidā pagājusi garām Jēkabpils slimnīcai, tas ir pavisam slikti, tad jāiet meklēt," saka Salcevičs.
Zvīdris norāda, ka finansējuma trūkums neļauj arī piesaistīt speciālistus: pēdējā laikā slimnīcā nākuši klāt tikai divi jauni ārsti, bet speciālisti ārstniecības iestādei nepieciešami gandrīz vai jebkurā specialitātē.
Tā kā nav zināms, kad papildu finansējums tiks saņemts, slimnīcas vadība atgādina: līdz jaunajam gadam pacientiem jārēķinās ar ilgu gaidīšanu rindās uz izmeklējumiem vai pie speciālistiem, vai arī jāizmanto iespēja saņemt pakalpojumus par maksu.