Arheologi Jeruzalemē atrada plāksnīti ar sešu dievību lāstiem, kuru vidū ir četru grieķu dievību lāsti. Atrastais dokuments, iespējams, papildinās vēsturnieku un reliģijas zinātnieku priekšstatus par Palestīnu III gadsimtā.
Šo dokumentu atrada izrakumu laikā „Dāvida pilsētā” Izraēlas senlietu pārvaldes arheologu grupa Dāvida Ben Ami un Janas Čehanovecas vadībā, – vēsta gazeta.ru.
Senākajā pilsētas rajonā – cilvēki tur dzīvo apmēram 6 tūkstošus gadu – tika atklāta pils, kuras platība sastāda ap 2 tūkst. m2. Tā sastāvēja no divām savrupsētām. Plāksnīti atrada vienā no tām, otrajā stāvā. Šajā pilī cilvēki dzīvoja no III gs. p.m.ē. beigām līdz mūsu ēras 363. gadam. Cilvēki pameta pilsētu pēc zemestrīces. Detalizēts pils un atsevišķu telpu apraksts publicēts Vācijas „Papiroloģijas un epigrāfikas žurnālā” (Zeitschrift für Papyrologie und Epigraphik).
Jāatzīmē, ka arheoloģijas darbi, kuri dod interesantus rezultātus, notiek daudzās lielās Izraēlas pilsētās.
Plāksnīte tiek datēta ar III gs. – II gs. sākumu p.m.ē. Tajā sieviete Kirila grieķu valodā nolād vīrieti Enniju (iespējams tādēļ, ka viņu starpā notika tiesas process) sešu dievību vārdā: „E situ un nogalinu, es sagrābju mēli, acis un Ennija tiesas lietu, esmu dusmīga…”.
Dāma lūdz dievības, lai viņas ienaidnieks „nekad neiebilstu, nerunātu un neko nedarītu pret Kirilu”.
Īpašu interesi izraisa dievību izvēle, pie kurām vērsās Kirila: viņu vidū četras grieķu (Hermejs, Persefone, Aīds un Gekata), Babilonas dieviete Ereškihāla un gnostiskā dievība Abrasakss. Turklāt lāsta tekstā minēts vārds laoth, kuram ir jūdu izcelsme, stāsta Roberts Valters Daniels, Ķelnes universitātes Antīkā institūta darbinieks. Pēc viņa domām Kirilas lāstu sastādīja mags, kurš varēja izmantot dažas lietas, kuras ir norādītas tekstā, piemēram, āmurus un nagus burtiski tamdēļ, lai pastiprinātu rituāla darbību. Pētnieki pieskaita Kirilu pie vidējās klases pārstāvēm, bet līdzīgas plāksnītes atrada, piemēram, Kipras izrakumos.
Jāatzīmē, ka paši par sevi lāsti kā žanrs bija svarīga seno Tuvo Austrumu tautu rakstības kultūras daļa.
Lāsti ieņem lielu viena no Mezopotāmijas XXII – XX gs. p.m.ē. ievērojamākajiem vēstures pieminekļiem epiloga – Hamurapi likumu daļu. Tajos cars – likumdevējs aicināja dievības sodīt to, kurš nodos viņa likumus aizmirstībā.
Tomēr šajā gadījumā pievērš uzmanību dievību izvēle. Lieta apstāklī, ka pils pastāvēšanas periodā, kurā tika atrasta 1700 gadus vecā plāksnīte, bija aktīvu reliģisko svārstību periods tagadējās Izraēlas un Palestīnas tautas administrācijas teritorijā. Romieši iekaroja toreizējo Priekšāziju apmēram 66. gadā p.m.ē. un ieviesa tur savas dievības. Mūsu ēras I gs. tur radās kristietība, kura veica lielu ceļu no mazas sektas līdz reliģijai. IV gs. sākumā to atzina par visas Romas impērijas valsts reliģiju.
Jūdaisms, kuru piekopa Palestīnas ebreju tautības iedzīvotāji, neskatoties uz ievērojamu ticīgo skaita samazinājumu pēc Bar Kohbas sacelšanās (II gs. vidū), saglabāja zināmu piekritēju skaitu Jeruzalemē.
Tomēr uz plāksnītes mēs neredzam, ka tiek minētas romiešu dievības, un neatrodam ne kristietības, ne jūdaisma liecības.
Toties Kirila un viņas palīgs vēršas pie Abrasaksa – gnostiskās reliģijas augstākās dievības, kura radās apmēram vienā laikā ar kristietību. Uzmanību pelna arī grieķu dievību vārdi un Mezopotāmijas motīvi (pazemes pasaules dievietes Ereškigālas pieminēšana). Tādējādi vēsturniekiem un reliģijas zinātniekiem nāksies atkal vērsties pie cilvēku dzīves ainas, kuri dzīvoja Palestīnā Romas impērijas sabrukšanas periodā, kā arī pie tā, kādu vietu ieņēma reliģija.