Oktobra mēnesī Līvānu 2.vidusskolā norisinājušies vairāki pasākumi ar mērķi vairāk pievērst skolēnus grāmatu lasīšanai un aicināt viņus biežāk apmeklēt skolas bibliotēku, vēsta Līvānu novada portāls.
Līvānu 2.vidusskolas pirmklasnieku un 5-6 gadus veco bērnu pirmsskolas grupas audzēkņu pirmā ekskursija ir iepazīšanās ar skolu. Viņi iegriežas arī skolas bibliotēkā, lai iepazītos ar tās krājumu un skolas bibliotekāri Ināru Bojāri.
Par skolas bibliotēkas dibināšanas gadu pieņemts 1961.gads, kura 27.jūnijā izdarīts pirmais ieraksts inventāra grāmatā. Šis datums sakrīt ar vidusskolas pirmo izlaidumu un kopumā bibliotēka ir desmit gadus jaunāka par pašu skolu. Bibliotēkas sākotnējais krājums bija 2264 grāmatas. Bibliotēkas vecākā grāmata ir V.Žukovska Balādes, kas izdotas Rīgā 1948.gadā un bibliotēkas krājumā reģistrētas ar 434 inventāra numuru.
Interneta laikmetā objektīvi samazinās grāmatas loma. 12.klases skolēnu veiktā grāmatas, kino un interneta stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze (SVID analīze), kas tika veikta UNESCO nedēļas ietvaros 16.oktobrī, parādīja vērtību maiņu, kas notiek ārējās informatīvās un tehnoloģiskās vides progresa rezultātā. Internets ir kļuvis par jaunatnes prioritāti, kam seko kinofilmas un grāmata. Tāpēc skolā tiek domāts par bibliotēkas izmantošanas un lasīšanas veicināšanu.
Aktīvi lasītāji un bibliotēkas pasākumu dalībnieki ir 3.klases skolēni un viņu audzinātāja Faina Alika. 3.oktobrī, atzīmējot skolotāju dienu, viņi aicināja 4.a un 4.b klases skolēnus uz sarunu par pasaules ievērojamajiem pedagogiem. Tika stāstīts par J.H.Pestalociju, Ļ. Tolstoju, K.Ušinski, J.Korčaku un Š.Amonašvili un lasīti viņu darbu fragmenti.
Skolas bibliotekāre bija sagatavojusi literatūras izstādi, kuras populārākais eksponāts bija fotogrāfija, kura tika uzņemta Šalvas Amonašvili pieredzes apmaiņas seminārā. Tā dalībnieces bija arī F.Alika un 4.a klases audzinātāja Svetlana Možajeva.
3.klase iesaistījusies labo darbu akcijā. Viens no tās labajiem darbiem bija piedalīšanās Eiropas valodu dienai veltītajos dzejas lasījumos skolas bibliotēkā. Tajos iesaistījās A.Mironova, V.Kudrjavceva, A.Kirilova un V.Ivanova kopā ar latviešu valodas skolotāju Žannu Lukašenkovu. Dzejas lasījumus atbalstīja krievu valodas skolotāja Valentīna Ivanova un 5.klases skolēni M.Zaharevičs un A.Hļebnikova; krievu valodas skolotāja Valentīna Terļuka un pieredzējušie daiļlasītāji no 8.klases L.Varakuta un A.Ivanovs; latviešu valodas skolotāja Gunta Pauniņa un māsas Elīna un Luīze Kundires. Ar dziesmām pasākumu atklāja 4.a klase.
Daži pasākuma dalībnieki ir pelnījuši īpašu atzinību. Tā 6.klases skolēns Artjoms Mihailovs dzejas lasījumiem pieteicās pats. Anna Bogdanova (11.klase) sniedza gandarījumu ar savu izjusto lasījumu. Viņas pašas sacerētais dzejolis „Šajā drūmajā rudenī…” šo pasākumu sasaistīja arī ar tradicionālajām dzejas dienām. Paldies klausītājiem Vladislavam Baikovam (8.klase) un Janai Stankevičai (9.klase), kuri paši neuzstājās, bet izrādīja interesi par šo pasākumu un atnāca atbalstīt tā dalībniekus.
Skolotāja G.Pauniņa novēlēja skolēniem arī turpmāk saglabāt interesi par dzeju, bet skolotāja V.Terļuka uzsvēra, ka dalībnieku sniegums parāda daiļlasīšanas kvalitātes attīstību no jaunākajām līdz vecākajām klasēm, kā arī katra skolēna personīgo izaugsmi.
Skolas bibliotēka aktualizēja skolēnu līdzdalību UNESCO nedēļā „Pastāsti par savu mantojumu” (14.10.-18.10.), kas veltīta nemateriālās kultūras vērtību saglabāšanai. Tajā iesaistījās 12.klase un kultūrvēstures skolotāja Jevģenija Golubeva. Tika nolemts, ka skolas bibliotēkas vecākā grāmata ir uzticīgi kalpojusi saviem lasītājiem jau 52 gadus un tagad tā varētu papildināt skolas muzeja veco grāmatu kolekciju. Pašreiz skolas muzejā apskatāmā vecākā grāmata izdota 1891.gadā.
17.oktobrī 3.klase noorganizēja krāsainu rudens gadatirgus pēcpusdienu sākumskolas un pirmsskolas skolēniem „Jarmarka”. Pēc krievu tautas tradīcijas tās vadītāji – skomorohi priekšnesumos iesaistīja visus 106 mazos skatītājus. Pirmsskolas skolēnu grupa kopā ar audzinātāju Vasilisu Belousovu šajā dienā devās uz skolas muzeju ekskursijā. Viņi apskatīja krievu tautas kultūras ekspozīciju, iepazina rotāto dvieļu kolekciju un fotografējās pie muzejā savāktajiem sadzīves priekšmetiem.
Šajā mācību gadā notikušas arī vairākas bibliotēkzinību stundas. Tulkojošās un skaidrojošās vārdnīcas latviešu valodas apguvei pētīja un izmantoja 11.klases skolēni. 5.klases skolēni iepazina ne tikai žurnālus un enciklopēdijas par dabu, bet arī dažādus noteicējus. Ar to palīdzību var noteikt ārstnieciskos un istabas augus, taureņus, putnus un pat dinozaurus. Arī Sarkanā grāmata ir noteicējs reto augu, ķērpju, sēņu, bezmugurkaulnieku, kukaiņu un dzīvnieku atpazīšanai un aizsardzībai.
Drīzumā ieplānots pusaudžu literatūras apskats 6.klases skolēniem un Dž.Selindžera grāmatas Krauja rudzu laukā apspriešana ar 9.klases skolēniem. 4.a klases skolēni uzsākuši gatavošanos Tēvzemes nedēļai un bibliotēkā jau tika stāstīts par Latvijas pilsētām un to ģērboņiem. Skolēni tiek aicināti atbalstīt Latvijas nacionālās bibliotēkas akciju „Tautas grāmatu plaukts” ar savu stāstu par sev nozīmīgu grāmatu.
Pašreiz visaktīvāk bibliotēku mācību vajadzībām izmanto 3., 4.a, 9. un 11. klase, bet lielākie mīklu minētāji un galda spēļu spēlētāji bibliotēkā ir 2.klases skolēni.
