M.Ivanova-Jevsejeva: Latvijas pašvaldības ir 2014.gada budžeta ķīlnieki 1

Pēdējo sešu gadu laikā budžetā pirmo reizi paredzēta izdevumu palielināšana, turklāt tas pirmo reizi sagatavots eiro valūtā. Jaunā budžeta galvenā prioritāte ir sociālā nevienlīdzības mazināšana.

Pēc Saeimas deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas (SC) domām, 2014.gada budžets ir populistisks, un Latvijas pašvaldības ir budžeta ķīlnieces. Saeima nobalsoja par papilddotācijas 2,7 miljonu latu apmērā iedalīšanu pašvaldībām dzīvokļu pabalsta izmaksai. Tas galvenokārt ir saistīts ar AS „Latvenergo” politikas maiņu, jo elektroenerģijas tirgus liberalizācijas dēļ uzņēmums ir spiests atteikties no sociālās funkcijas.

„Tas nozīmē, ka no 2014.gada 1.aprīļa vairs nebūs „sociālā” (starta) tarifa. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem vairs nesaņems atlaižu kartes, netiks atbalstītas daudzbērnu ģimenes, kuras patērē daudz elektroenerģijas. No nākamā gada AS „Latvenergo” varēs ietaupīt vairāk nekā 19 miljonus latu. Apmaiņā valdība sola 2,7 miljonus latu, kuri ir domāti dzīvokļu pabalstiem: apkures rēķinu apmaksai, pabalstam malkas iegādei, elektroenerģijas rēķinu daļējai kompensācijai.

Tādējādi, cietīs sociāli neaizsargātie iedzīvotāji: ne tikai aptuveni 185 000 Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir maznodrošinātās personas statuss un kuriem pašvaldības izmaksās dzīvokļu pabalstus 15 latu apmērā (viņi zaudēs līdz 40 latiem gadā), bet arī daudzbērnu ģimenes ar normālu ienākumu – tās patērē daudz elektroenerģijas, un viņu izdevumi pieaugs gandrīz par 70 latiem gadā. Cietīs arī pensionāri, kuriem nav maznodrošinātās personas statusa.

Rezultātā sociālās garantijas varēs izmantot tikai maznodrošinātie. Pašvaldības varēs tikai daļēji apmaksāt daudzbērnu ģimeņu un vientuļo pensionāru izdevumus.

Minimālā mēnešalga tiks paaugstināta līdz 225 latiem, neapliekamais minimums – līdz 53 latiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums par apgādājamajām personām – līdz 116 latiem. Nākamgad IIN likmi saglabās pašreizējā apjomā, bet samazinās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Rodas problēma: kopējās summas, kuru iedzīvotāji maksā pašvaldības budžetā, samazināsies. Tomēr, Ministru kabineta lēmums ir izskaidrojams: Latvijas pašvaldību ieņēmumi pēdējos gados būtiski pieaug, tātad tās izdzīvos.

Neapšaubāmi nākamgad pieaugs iedzīvotāju izdevumi, kas ir saistīti ar komunālajiem maksājumiem un elektroenerģijas sadārdzinājumu. Tas skars ne tikai sociāli neaizsargātos iedzīvotājus, bet arī var palielināt nemaksātāju skaitu, jo pašvaldības nevarēs segt visus iedzīvotāju izdevumus.

Jaunais budžets paredz autoceļu finansējuma palielināšanu. Tiesa, 119 valsts pašvaldībām iedalīti tikai 7 miljoni eiro.

Viens no budžeta „plusiem” ir sociālais atbalsts jauniem vecākiem, kuri līdz 1,5 gadam saņems bērna kopšanas pabalstu 120 latu apmērā, neatkarībā no tā, vai viņi bija strādājuši pirms bērna piedzimšanas. Tāpat viņiem pienākas daļa no darba algas. Tomēr māmiņām, kuras izlems atgriezties darbā agrāk, tas nebūs izdevīgi”, paskaidroja M.Ivanova-Jevsejeva.

Saeimas deputāte uzskata, ka 2014.gada budžets neveicinās attīstību: „Premjera apgalvojumi par veiksmīgu krīzes pārvarēšanu neietekmēja budžeta izveidi, jo nav nekādu jaunu mehānismu, kuri veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību un atbalstītu uzņēmējdarbību. Uzņēmumi nemirs badā, bet arī neattīstīsies.

Budžeta deficīts plānots aptuveni 0,9% no iekšzemes kopprodukta. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 7,004 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,143 miljardi eiro. Tā ir stagnācija”, uzskata M.Ivanova-Jevsejeva.