Saskaņā ar „RIA Novosti” Volokamskas metropolīts Ilarions paziņoja, ka jebkura iejaukšanās bērnu dzimšanas procesā ārpus likumīgas laulības, ir pretrunā ar kristietības sapratni par Dievam līdzīgas cilvēciska personības piedzimšanas noslēpumu.
Šī jautājuma detaļas noskaidroja populārā mūsdienu investoru žurnāla „Biržas līderis” sadaļas „Pasaules ziņas” analītiķi.
Baznīca neatzīst surogātmaternitāti
Pēc Maskavas patriarhāta ārējo baznīcas sakaru nodaļas vadītāja Volokalamskas metropolīta Ilariona domām Baznīcai jāatsakās kristīt zīdaiņus, kuri ir nākuši pasaulē, pateicoties tā saucamajai surogātmaternitātei. Ņemot kristietības ticības mācību, šāda prakse ir nepieņemama, tādēļ šī bērna kristības jāatliek, kamēr viņš sasniegs apzinīgu vecumu.
Metropolīts Ilarions piektdien uzstājās sinodes Bībeles teoloģijas komisijas paplašinātā prezidija sēdē, kur atrada par nepieciešamu pievērst uzmanību tam, ka jebkura iejaukšanās bērnu piedzimšanas procesā ir pretdabiska, kā arī ir pretrunā vīrieša un sievietes cieņas izpratnei, kuri uzsāk Dieva aizliegtās laulību attiecības, – ziņo profi-forex.org.
Jautājuma neviennozīmība
Vienlaikus ar to, pēc ārējo baznīcas sakaru nodaļas vadītāja vārdiem jautājumu par draudzes gana praksi attiecībā uz tādiem faktoriem, kā attieksme pret „bioloģiskajiem vecākiem” un zīdaiņu kristīšanu, kurus dzemdēja surogātmāte, var uzskatīt par diezgan pretrunīgu.
Metropolīts Ilarions spriež, ka, no vienas puses, jebkuru piedzimušu zīdaini var kristīt „to ticībā, kuriem ir nodoms viņu kristīt”. Zīdainis pats nespēj uzņemties atbildību par savas piedzimšanas paņēmienu. No otras puses, atbildība par bērna kristīgo audzināšanu gulstas uz vecāku, krusttēva un krustmātes pleciem. Tāpat viņš atrada par vajadzīgu piebilst, ja vecāki vaļsirdīgi nenožēlo par paveikto, bet „krusttēvs un krustmāte ar savu piedalīšanās faktu pauž piekrišanu notikušajam grēkam”, tad jautājums par nākamo bērna kristīgo audzināšanu var būt galīgi aizvērts.
Metropolīts Ilarions atzīmēja, ka Baznīcas atteikšanās no bērnu kristībām šādos gadījumos, pirmkārt, iegūtu draudzes gana nozīmi tādēļ, ka līdz ar to sabiedrība no Baznīcas saņemtu signālu par to, ka surogātmaternitātes prakse tiek uzskatīta par nepieņemamu no kristoetības redzes viedokļa.