Šā gada 6.februārī, neskatoties uz daudziem jautājumiem un garu diskusiju, Daugavpils pilsētas domes Finanšu komitejas deputāti atbalstīja ieceri izveidot Revīziju un audita nodaļu.
Atgādināsim, ka līdz šim laikam pašvaldībā darbojās Iekšējā audita dienests, bet Revīziju komisija ar iepriekšējā Domes sasaukuma rīkojumu tika likvidēta. Jāatzīmē, ka 2009.gada oktobrī Jānis Lāčplēsis paziņoja par lēmumu atteikties no Pētera Dzalbes pakalpojumiem, kurš tobrīd bija Revīziju komisijas priekšsēdētājs. Toreiz pilsētas mērs runāja par nepieciešamību atjaunot iekšējo auditu.
Pašreizējais lēmums par jaunas nodaļas izveidošanu paredz, ka tai tiks pievienots Iekšējā audita dienests, un struktūrvienības funkcijas būs plašākas. Deputātiem paskaidroja, ka lēmums par jaunās nodaļas izveidošanu sagatavots, pamatojoties uz likumu „Par pašvaldībām”, kas paredz, ka pašvaldībai jānodrošina finanšu revīzijas veikšana, lai kontrolētu naudas un citu resursu lietderīgu izmantošanu. Tāpat deputātiem paziņoja, ka nodaļa kļūs par Domes „labo roku”, un sakarā ar to, ka darbiniekiem būs līgumsaistības, viņu atbildība būs lielāka, nekā, piemēram, iepriekšējās Revīziju komisijas darbinieku atbildība.
Daudz jautājumu par šīs nodaļas struktūru un darbību radās Dmitrijam Rodionovam. Viņam tika paskaidrots, ka nodaļas vadītājs būs pilsētas mēra pakļautībā, un nodaļā darbosies divas apakšnodaļas – Audita apakšnodaļa un Revīziju apakšnodaļa, kurās strādās dažādi darbinieki. Darbinieku skaits Domes lēmumā netiek atrunāts, tāpat kā amatu apraksti un darba algas.
Deputāte Rita Strode arī uzdeva vairākus jautājumus, neslēpjot šaubas par lēmuma pareizību. Izrādījās, ka līdz ar jaunās nodaļas parādīšanos kapitālsabiedrībām neizdosies ietaupīt uz zvērināta revidenta pakalpojumiem, bet tām par savu darbu būs jāatskaitās vēl vienai struktūrai. Kontrole esot nepieciešama, bet R.Strode atzīmēja, ka vairāku pārbaužu dēļ dažām iestādēm brīžiem darbam neatliks laika. Tādēļ deputāte ierosināja noteikt, lai jaunajai nodaļai būtu arī konsultatīvā funkcija.
Pēc Natālijas Petrovas ierosinājuma deputāti nolēma precizēt struktūras vadītājam izvirzītās prasības, lai tas būtu cilvēks ar darba pieredzi attiecīgajā jomā. Anatolijs Gržibovskis deputātu uzmanību pievērsa tam, ka lēmumā nav atrunāta nodaļas vadītāja pieņemšanas darbā kārtība, izskanēja arī ierosinājums nodaļas vadītāju izvēlēties konkursa rezultātā.
Lēmuma apspriešanas gaitā kļuva zināms, ka jaunās struktūras darbinieku skaits būs atkarīgs no izvirzītajiem uzdevumiem. Pilsētas mērs apliecināja, ka jaunas štata vienības pagaidām netiek plānotas, bet nepieciešamības gadījumā tās varētu tikt ieviestas.
Apspriešanas noslēgumā D.Rodionovs piedāvāja atlikt jautājuma izlemšanu, tomēr viņa priekšlikums netika atbalstīts: sākotnēji piedāvātos dokumentus (kuros tika koriģēts punkts par prasībām nodaļas vadītājam) atbalstīja vairākums deputātu, un tie tika nodoti izskatīšanai Domes sēdē 13.februārī.
Pēc komitejas sēdes, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis paziņoja: „Prakse liecina, ka problēmu pašvaldības darbā ir visai daudz, nepieciešami gan auditi, gan revīzijas. Tā ir Audita dienesta turpmākā attīstība, kas notiek atbilstoši likumdošanas normām un prasībām. Uzdevumu ir daudz, pašvaldības saimniecība ir diezgan liela. Pēdējā Valsts kontroles pārbaude liecina, ka mums ir, pie kā strādāt, ko uzlabot, protams, revīzijas un audita darbs jāuzlabo”.
Tāpat pilsētas mērs paziņoja, ka nodaļā pagaidām strādās 3 cilvēki. Atbildot uz jautājamiem, vai minētie darbinieki ir pastāvīgi un vai vēlāk tiks izsludināts konkurss uz struktūru vadītāja amatu, pilsētas mērs paziņoja, ka viss notiks saskaņā ar likumdošanu. Viņš nesniedza konkrētu atbildi uz jautājumu, kāds amats tiks piedāvāts Iekšējā audita dienesta vadītājai Anželai Rimvidai-Mickevičai, kura drīz atgriezīsies no dekrēta atvaļinājuma: pilsētas domes priekšsēdētājs atkal paziņoja, ka viss notiks saskaņā ar likumdošanu.
Atgādināsim, ka šobrīd Iekšējā audita dienesta vadītāja pienākumus pilda Vladimirs Pjankovskis (Latgales partija), tāpat nodaļā strādā Viktorija Undrule un Ņina Pozņaka.
Zīmīgi, ka Finanšu komitejas loceklis Pēteris Dzalbe, kurš, darbojoties opozīcijā, šāda veida lēmumu pieņemšanas gaitā pieprasīja štata sarakstu, amatu aprakstus, konkursa rīkošanu utt., pirms sēdes (droši vien steidzamu darīšanu dēļ) atstāja Domes telpas.