Latvija nepieciešamības gadījumā varētu nosūtīt asinis Ukrainas nemieros cietušo ārstēšanai, bet pagaidām pēc šāda veida palīdzības nav jautāts, aģentūrai LETA skaidroja Valsts asinsdonoru centra (VADC) speciālists Rihards Veršiņins.
VADC pārstāvis norādīja, kad šādas palīdzības sniegšanai ir vajadzīga starpvalstu vienošanās ar noslēgtu līgumu. "Asins krājumam ir ļoti stingra uzskaite un kontrole un tādējādi tas ir augstā līmenī apspriežams jautājums," viņš uzsvēra.
Papildu grūtības varētu rasties, izpildot transportēšanas prasības uz citu valsti, kas arī ir jārisina valstiskā līmenī, piebilda Veršiņins.
VADC ilggadējie darbinieki atminas tikai vienu gadījumu, kad ir izskanējis lūgums ziedot asinis citai valstij. Tas noticis 1988.gadā saistībā ar zemestrīci Armēnijā, Spitakas pilsētā. Tomēr gala rezultātā nepieciešamības sūtīt asinis nebija. Zemestrīce prasīja 25 000 cilvēku dzīvības.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka Ukrainas galvaspilsētā otrdien izraisījās līdz šim nepieredzēti vardarbīgas un asiņainas sadursmes. Tās aizsākās, kad kareivīgi noskaņotu protestētāju kolonna mēģināja piekļūt parlamentam, kur tobrīd notika debates par konstitūcijas grozījumiem.
Protestētāji, neizturot pretējās puses pārspēka spiedienu, atkāpās no daudzām pilsētas centra ielām uz Neatkarības laukumu - kopš novembra sākuma nerimstošās protestu kustības epicentru.
Kijevā trešdien turpinās protestētāju un milicijas konfrontācija. Viss Neatkarības laukums ir dūmos, dzirdami sprādzieni. Nekārtībās otrdien un trešdien Kijevā dzīvību zaudējuši 25 cilvēki.