Tirdzniecības tīkli: Cilvēki pamazām pierod pie eiro

foto: Reuters/scanpix
foto: Reuters/scanpix

Kopš eiro ieviešanas ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Kā tie pagājuši tirgotājiem? Vai pircēji pieraduši pie jaunajām cenām? Vai nav pienācis laiks atstāt tikai cenu eiro? Šos jautājumus portāls Mixnews.lv nolēma uzdot lielāko Latvijas tirdzniecības tīklu pārstāvjiem.

"Protams, pirmajās divās janvāra nedēļās, kad apritē bija divas valūtas, mēs izgājām cauri ugunim un ūdenim, taču līdz šodienai neesam saskārušies ar nopietniem sarežģījumiem pircēju vidū. Varu to skaidrot tā, ka mūsu pircēji ir pieraduši pie cenām eiro. Mēs plānojam cenas atspoguļot divās valūtās līdz 1.jūlijam – līdz oficiālā sešu mēnešu perioda beigām," tā pastāstīja tirdzniecības tīkla "Rimi Latvia" pārstāve Laura Podskočija.

Viņa piebilda, ka zināšanas, kuras tika iegūtas Latvijas Bankā, būtu atviegloja darbu kasieriem.

"Eiro ieviešanas projekts bija komandas darbs un bez profesionāliem darbiniekiem tas būtu neiespējami. Viena no mūsu prioritātēm bija personāla apmācīšana – to mēs realizējām ar Latvijas Bankas palīdzību (LB). LB darbinieki dalījās ar savām teorētiskajām un praktiskajām zināšanām un būtiski atviegloja mūsu tīkla darbinieku darbu," pastāstīja "Rimi" pārstāve.

Visgrūtāk strādāt bija mēneša pirmajā pusē – tam piekrīt tirdzniecības tīklu "Rimi" un "Maxima" darbinieki.

"Varu teikt, ka kopumā eiro ieviešana pie mums noritējusi veiksmīgi – jau vairākas nedēļas, kā veikala darba atgriezies ierastajās sliedēs. Visgrūtākais periods bija pirmās divas janvāra nedēļas – kasieri strādāja ar divām valūtām un vienlaicīgi viņiem bija jāpierod pie eiro," skaidro "Maxima" preses sekretārs Jānis Beseris.

Pēc "Maxima" pārstāvja viedokļa, pusgads cenu atspoguļošanai divās valūtās ir optimāls variants.

"Cenuzīmju nomaiņa noritēja gludi – pēc iepriekš izstrādāta plāna. 14.janvārī cenuzīmju maiņas process bija pabeigts. Mums grūti spriest, vai klienti ir gatavi cenu atspoguļošanai tikai eiro – kādam viegli pierast pie jaunās valūtas, kādam ne. Pusgada pārejas periods ir optimāls variants. Eiro ieviešanas procesu mūsu klienti uztvēra ar sapratni un paši bija labi sagatavojušies. Sūdzību valūtas maiņas procesā bija maz. Vienīgais, vecākie cilvēkiem grūti orientēties čekā (atlaides, summa, valūtas konvertācija)," piebilda Beseris.

No latiem cilvēki atbrīvojās dažādi, paziņoja tirdzniecības tīkla "Elvi" direktore Laila Vārtukapteine.

"Pirmie divi mēneši kopš eiro ieviešanas dienas, proti, 1.janvāra, pagājuši mierīgi. Pirmajās janvāra dienās saistībā ar svētkiem pircēju aktivitāte pieauga. Vēl viens pieaugušās aktivitātes iemesls bija vēlme iepazīties ar jauno valūtu. Mēs pamanījām, ka jau no 1.janvāra paša rīta cilvēki devās uz veikalu, lai apjaustu, kā tas ir – maksāt latos, bet saņemt eiro. Pāreja uz eiro pamudināja Latvijas iedzīvotājus atbrīvoties no latiem, kas tika īstenots dažādos veidos: kāds ziedoja latus un santīmus, kāds iepirka produktus ar lieliem derīguma termiņiem, piemēram, tēju, kafiju, graudaugu produktus," atklāja Vārtukapteine.

Cenas abās valūtās arī "Elvi" plāno atspoguļot līdz jūnija beigām.

"Mēs pieļaujam, ka daži jau diezgan labi orientējas cenās un viņiem vairs nevajag paralēlo cenu atspoguļošanu latos, tomēr ir citi, kuriem to vēl vajag. Ir jāciena tos, kuriem pāreja ir ilgāka. Jebkurā gadījumā "Elvi" visā seko likumam, kas attiecas arī uz eiro ieviešanu. Citiem vārdiem sakot, mēs turpināsim atspoguļot cenas abās valūtās līdz 30.jūnijam, kā to prasa likums," piebilda Vārtukapteine.

Tāpat "Elvi" pārstāve pastāstīja mūsu portālam par psiholoģisko diskomfortu, ar kuru saskārās pircēji.

"Var novērot, ka daži pircēji saskārušies ar zināmu psiholoģisku diskomfortu. Tāda sajūta saistīta ar nauda nominālu: maksājot, piemēram, ar desmit eiro banknoti, pircējs var atļauties nopirkt mazāk nekā par desmit latiem. Lai gan viņš saprot, ka cena nav mainījusies, diskomforta sajūta tomēr ir. Vēl 2013.gadā sabiedrībā bija viedoklis, ka saistībā ar eiro ieviešanu cilvēki ekonomēs un pirms mazāk. Balstoties uz "Elvi" pieredzi, varam teikt, ka šāda tendence mūsu veikalos netika konstatēta, jo pārtikas produkti – tā tomēr ir dzīves nepieciešamība," uzsvēra Vārtukapteine.


Написать комментарий