Neilgi pirms Saeimas komisijās plānots izskatīt grozījumus Imigrācijas likumā saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām (TUA), nekustamā īpašuma tirgus spēlētāji konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā? izteica savu viedokli.
Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis TUA nodēvēja par Latvijas ekonomikas lokomotīvi.
Gaida grozījumus likumā
Plānots, ka nekustamā īpašuma pircējiem (no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības) visā Latvijā tiks noteikta vienota minimālā darījuma summa TUA iegūšanai - 250 000 eiro, bet budžetā būs jāiemaksā 5 procenti no darījuma summas. Īpašuma kadastrālajai vērtībai būs jāsasniedz vismaz 80 000 eiro, ja tā ir mazāka, tad īpašuma reālajai tirgus vērtībai vajadzēs būt vismaz 150 000 eiro. Tagad noteikts slieksnis, ka minimālā darījuma summa ir vairāk nekā 140 000 eiro Rīgā un pilsētās un aptuveni 70 000 eiro citos reģionos. Jāatgādina, ka 2013. gadā Nacionālā apvienība bija par TUA izsniegšanas apmēra ievērojamu samazināšanu. Tomēr Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus Imigrācijas likumā nodeva Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.
Vienā no pētījumiem, ar kuriem konferencē iepazīstināja tās dalībniekus, izskanējis ierosinājums par nekustamā īpašuma investīcijām izsniegt nevis TUA, bet jau pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Valsts prezidenta Saeimai atgrieztajā likumprojektā bija noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro. Bija iecerēts ieviest kvotas, paredzot, ka šogad apmaiņā pret TUA varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Nākamajos divos gados kvotas saglabātos un izsniegto TUA samazinātos – attiecīgi 525 un 350 atļaujas gadā.
1 eiro=2,38 eiro
Iepriekš minētās konferences dalībnieki apelēja ar šīs programmas radītajiem ieguvumiem Latvijas ekonomikā. Toms Veidemanis, Latvijas Privātbanku asociācijas prezidents, uzsvēra, ka šādi investori Latvijai nerada papildu demogrāfisko slogu. Neesot arī taisnība, ka 95 procentus no īpašumiem viņi iznomā tālāk. Minimālā pieprasītā ieguldījumu summa saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā ir 142 287 eiro, bet vidēji vien šāda pieteikuma ietekme uz Latvijas ekonomiku gada laikā ir 338 643 eiro. Tas nozīmē, ka viens piesaistītais eiro nodrošina ekonomikai ieguvumu vidēji 2,38 eiro apmēram gada laikā.
Kopš 2011. gada ir ievērojami palielinājies pirmreizējo izsniegto TUA skaits un tas saistīts galvenokārt ar investīcijām. 2011. gadā izsniedza 4824, bet 2013. gadā -7353 atļaujas, un pērn saistībā tikai ar investīcijām - 3410 TUA. Tas ir mazāk nekā puse no kopējā izsniegto TUA skaita, tomēr vairāk nekā pārējās pozīcijās – darbs, studijas un ģimene. Latvijas ieguvums bijis 800 miljoni eiro (tiešās investīcijas), informēja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktore Ilze Beināre. Tomēr tie ir tikai seši procenti no kopējām ārvalstu tiešajām investīcijām, kas Latvijā ienākušas attiecīgajā periodā.
Pozitīvais un trūkumi
I. Beināre atsaucās uz 2013. gadā veiktu pētījumu, kurā izvērtēta imigrantu investoru programma. Pētījumā konstatēts, ka lielākoties investīcijas veiktas, iegādājoties nekustamo īpašumu, kas veicinājis būtiskas ārvalstu investīcijas Latvijā un uzlabojis nekustamo īpašumu attīstītāju tirgu. Vienlaikus norādīts vairākiem uz esošās programmas trūkumiem: liels skaits šādu investoru ir no NVS valstīm, Latvijas valdībai nav iespēju ietekmēt ieguldījumu veikšanu valstij nepieciešamajos ekonomikas sektoros un līdzšinējā maksas par TUA izsniegšanu ir pārāk zema, kā arī šīs programmas mārketings ārpus NVS valstīm ir nepietiekams.
Uzņēmējs, projekta Amatciems attīstītājs Aivars Zvirbulis diskusijas laikā kaismīgi ieteica izspēlēt kārti „zaļā Latvija”. Īpašumu iegāde Jūrmalā esot saistīta ar nostalģiju, nu ir laiks attīstīt arī pārējo Latviju. Viņš ierosināja: „[Attīstītājam] vieta ir jāpadara dārga un populāra, lai īpašumu pēc tam varētu pārdot.” Pēc viņa teiktā, zaļo Latviju novērtētu ārzemnieki, kuri labprāt vēlas izbraukt no savas mītnes valsts, tāpēc izdevīga un ienesīga būtu ciematu veidošana pie ezeriem.