«Latvijas vienīgais spēks ir Eiropas Savienība (ES) un NATO, nevis atsevišķa labvēlības politika pret agresoru. Baidoties pazaudēt kaut vienu eiro, paužot nosodījumu Krievijai vai ieviešot ekonomiskas sankcijas pret to, nedrīkstam aizmirst, ka cilvēku dzīvībai un valsts neatkarībai ir daudz lielāka cena,» intervijā portālam BNN norāda Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere.
«Krievija ciena spēcīgos, bet neciena vājos,» atbild EP deputāte, lūgta komentēt smagos noziegumos apsūdzētā politiķa Aivara Lemberga Ventas Balstij paustos uzskatus, ka Latvijai vajadzētu stāvēt malā, neiejaucoties un paklusējot, kamēr lielie karo.
Kā ziņots, atšķirībā, piemēram, no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kas veltījusi skarbus vārdus Rietumiem par gļēvo noskatīšanos un neiejaukšanos Ukrainas konfliktā, Lembergs uzskata, ka Latvija pārāk daudz jaucas iekšā šajā jautājumā. «Lielie tagad karo – jo tālāk mēs no viņu kājām esam, jo mazāka iespēja, ka mūs samīs,» viņš izteicies.
Tāpat Vaideri ļoti pārsteigusi un raisījusi neizpratni Latvijas prezidenta Andra Bērziņa izteikumi, ka ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju joprojām ir spēkā. «Manuprāt, Latvija šobrīd nedrīkst atļauties ievērot šādu nostāju. Man tuvāks ir Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa publiski paustais, ka ir jāpārskata valsts politika attiecībā pret Krieviju. Krievija ciena tos, kas paši sevi ciena, un ja Latvija nevar skaļi atzīt, ka Krievijas rīcība attiecībā pret Ukrainu ir rupjš pārkāpums, par kādu pašcieņu vispār var runāt,» teic politiķe.
Viņasprāt, sankcijām pret Krieviju ir jābūt kolektīvām un ES ir jārīkojas, iesaldējot banku kontus un ieviešot iebraukšanas aizliegumus tām amatpersonām, kas atbalstījušas agresiju Krimā. «Uzturēšanās atļauju tirgošanu šajā brīdī vajadzētu pārtraukt, kā arī pārskatīt to cilvēku loku, kam tās ir izsniegtas. Turpinot tirgot uzturēšanās atļaujas, ir risks papildināt iedzīvotāju klāstu ar Latvijai naidīgām personām,» uzsver Vaidere.
Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka Latvijas iedzīvotāji var justies droši, jo mūs sargā NATO, kas noteikti atbildēs pret tai vērstu militāru uzbrukumu. Lai gan EP deputāte piekrīt, ka Rietumi pārāk vēlu un maigi noreaģēja uz Krievijas agresiju Ukrainā, un ātrākas reakcijas gadījumā aneksija Krimā, iespējams, nenotiktu, pēc viņas sacītā, Rietumvalstis par šo kļūdu šobrīd runā arvien vairāk.
«Putins vairākkārt ir izteicies, ka PSRS sabrukums bija lielākā pagājušā gadsimta ģeopolitiskā katastofa, un, iespējams, grib to labot ar Eirāzijas savienības atjaunošanu. Taču esmu pārliecināta, ka Latvijas krievi grib dzīvot Latvijā un ES, tāpēc nav ieinteresēti, lai Putins iebrūk Latvijā un pievieno to Krievijai,» tā Vaidere.
Politiķe jau iepriekš paudusi uzskatu, ka ES reakcija uz nelikumīgo referendumu Krimā 16.martā un tās iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā līdz šim ir bijusi neizlēmīga, nepietiekama un neefektīva. Tādēļ Vaidere Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnai Eštonei nosūtījusi vēstuli, kurā aicinājusi paplašināt to personu loku, pret kurām saskaņā ar ES Ārlietu Padomes 17. marta lēmumu piemērotas sankcijas, kā arī noteikt ieroču embargo pret Krieviju. Vēstuli parakstījuši arī EP Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ETP grupas deputāti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas.
«Mēs ar kolēģiem esam vienisprātis, ka ES rīcībai šajā ārkārtas situācijā ir jābūt daudz stingrākai. Sankcijas jāattiecina ne tikai uz nedaudzām amatpersonām, bet arī uz Krievijas prezidenta administrāciju un Krievijas Domes deputātiem, kā arī viņu ģimenēm,» iepriekš uzsvērusi Vaidere. «Sankcijas nav pašmērķis, jo no tām neiegūst neviena puse. Taču, ieviešot stingras politiskās un diplomātiskās sankcijas, ko sajustu ne tikai Krievijas amatpersonas, bet arī viņu ģimenes, iespējams, varētu izvairīties no ekonomiskajām sankcijām, ja Krievija mainītu savu politiku.»
«Krievija nebaidās klaji pārkāpt starptautiskās normas, jo tā netic, ka tās rīcībai būs tūlītējas, jūtamas sekas. Ja ES nereaģēs pietiekami izlēmīgi, apdraudēts būs ne tikai Krimas, bet arī visas Ukrainas tālākais liktenis,» uzsvērusi Vaidere.
BNN jau vēstīja, ka ASV izlūkdienestu pārstāvji neoficiāli informējuši, ka tuvākajā laikā Krievijas spēki var iebrukt Ukrainā. Krievijas agresija tālāk var izplesties arī Moldovā un skart arī teritorijas Baltijā.
Lielbritānija, sākot ar šī gada aprīli, nosūtīs vienu iznīcinātāju Typhoon uz Lietuvu, lai atbalstītu gaisa telpas patrulēšanas operāciju Baltijas valstīs. Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos 6.marta pēcpusdienā no Lielbritānijas jau ieradās seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C Eagle, kas pastiprināja NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju. Tie pievienojās četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina gaisa telpas patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo uzdevumu uz četriem mēnešiem pārņēma ASV Gaisa spēki.
Arī Dānija patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā nosūtīs sešus iznīcinātājus F-16s.