Piektdien, 28.martā, Latgales Centrālās bibliotēkas Periodikas lasītavā notika neparasts pasākums – monoizrāde.
To interesentiem piedāvāja bijušais daugavpilietis, kurš ilgu laiku dzīvo Latvijas galvaspilsētā, - dzejnieks Vadims Avva (Aleksejevs). Monoizrāde bija veltīta dzejnieka vienaudžiem – četrdesmitgadniekiem, un tās nosaukums bija „Pārejas vecums”.
Pasākuma gaitā dzejnieks paskaidroja, ka pārejas vecums iestājas tad, kad cilvēks sāk prātot, vai viņš ir pieaudzis. Pēc Vadima Avvas domām, briedums neesot saistīts ar vecumu, bet gan ar dvēseles stāvokli. Tā, drīzāk, ir cilvēka dvēseles nocietināšanas pakāpe.
Monoizrādes sākumā dzejnieks paziņoja klātesošajiem, ka viņi dzejoļi ir īsi un stāsta par vienkāršām lietām: par mīlu, nāvi, uzticību, radošo darbību, pavasari. Tie ir ļoti patiesi un sirsnīgi.
V.Avvas dzeja ir pieredzējušā cilvēka pārdomas, tā ir gan skumja, gan ironiska, gan neizsmeļama optimisma pilna. „Mēs nomirsim pozitīvi, un mums nav zināms, par ko mēs kļūsim...” – tiek runāts dzejolī, kas ir veltīts slavenām skotam Robertam Bernsam.
Sākumā daudzie dzejas cienītāji autora dzejoļus uzklausīja atturīgi, bet ar laiku kļuva drošāki un gandrīz katru dzejoli sagaidīja ar aplausiem.
Jāatzīmē, ka dzejai Vadims Avva ir pievērsies pirms 1,5 gada, bet jau atradis savu auditoriju. Viņš ir studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, strādājis par televīzijas žurnālistu, par reklāmas, sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāju kādā no Latvijas bankām, par attīstības direktoru Izdevniecības namā. Dažreiz raksta arī prozu un kinoscenārijus, jo desmit gadus strādājis reklāmas un kino industrijā.
Pēc dzejnieka vārdiem, Daugavpilī viņš viesojas bieži – apmeklē vecākus. Dzejoļu rakstīšana viņam sagādā īstu baudu un viņš nemaz nekomplekso, ka ir sācis rakstīt visai vēlu. Vadims Avva nedarbojas literārajās apvienībās, savu dzeju lasa draugiem, tuviniekiem un sava talanta cienītājiem.
