Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova, komentējot pilsētas mēra paziņojumu par to, ka jāizskata iespēja pārvērst municipālos bērnudārzus par privātiem, lai saņemtu valsts finansējumu, pauda cerību, ka pašvaldības priekšsēdētājs pajokoja.
Marina Isupova paskaidroja, ka MK 2012. gada 17. decembra Noteikumi Nr. 1523 nosaka, kā pašvaldības sedz pirmsskolas izglītības programmu izdevumus privātos bērnudārzos, un to mērķis ir samazināt rindas, nevis palielināt privāto bērnu dārzu skaitu.
„Noteikumos ir skaidri norādīts, ka valsts izdala finansējumu privātiem bērnudārziem tikai tad, kad pašvaldības nevar nodrošināt bērnus ar vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tā ir autonoma pašvaldības funkcija. Šobrīd ir noteikts, ka šis valsts finansējums būs pieejams tikai 2014. un 2015. gadā. Dzīvē tas izskatās šādi: ja bērnam nepietiek vietas pašvaldības bērnudārzā, viņu iekārto privātā bērnudārzā. Šim bērnudārzam pašvaldība izmaksā summu, kura ir vidēja pašvaldībā bērna uzturēšanai, bet pārējo summu bērnudārzam piemaksā valsts.
Piemēram, Rīgā par bērnu privātā bērnudārzā pašvaldība maksā 123 eiro, bet valsts piemaksā 95 eiro, Jelgavā – pašvaldība maksā 116 eiro, bet valsts – 69 eiro. Tā kā valsts finansējuma privātiem bērnudārziem drīz nebūs, Jelgavā tiek būvēts liels pašvaldības bērnudārzs ar 300 vietām”, – pastāstīja Izglītības pārvaldes vadītāja.
Runājot par to, vai Daugavpilī ir nepieciešami privātie bērnudārzi, M. Isupova paziņoja, prakse rāda, ka bez pašvaldības un valsts dotācijām privātie bērnudārzi mūsu pilsētā nevar izdzīvot, jo vecāki vienkārši nevar maksāt tādu naudu. Tāpat M. Isupovas darba laikā par IP vadītāju, iestādē neviens nav konsultējies par iespēju atvērt pilsētā privātu bērnudārzu.
„Autonoma pašvaldības funkcija ir nodrošināt izglītība un, ja šo funkciju nodod privātās rokās, nevar garantēt, ka tā paliks. Ja mehānisms strādā, kādēļ tas jālauž”, – rezumēja M. Isupova.