Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī Daugavpils universitātē notika pasākums „Dejo, student!”, kura ietvaros ikviens students bez maksas varēja apmeklēt profesionālo treneru meistarklases tādos virzienos kā hip-hops, gou-gou un džeza dejas. Savukārt vakarā notika mūsdienu deju noslēguma koncerts. Šo pasākumu organizēja DU studente Irina Ivanova, kura portālam Gorod.lv pastāstīja par to, kādēļ Starptautisko deju dienu jāsvin mūsu pilsētā.
- Irina, sākumā padalāties, kā jums radās interese par dejām?
- Viss sākās bērnībā ar sporta dejām, es nodarbojos pie brīnišķīga trenera Leonīda Tihonova. Kolektīvā „Vita” es dejoju apmēram 8 gadus, bet sanāca tā, ka mans partneris aizgāja projām, un es pārgāju uz hip-hop, kas tobrīd bija pietiekami populārs. Pēc trim gadiem Aleksandra Lukšas kolektīvā es pārgāju uz gou-gou dejām. Kad es iestājos universitātē, sāku apmeklēt estētiskās vingrošanas kolektīvu, bet tagad pati trenēju bērnus.
- Pastāstiet, vai jūs agrāk svinējāt Dejas dienu?
- Nē, savā deju skolā mēs šo dienu nesvinējām, par Starptautisko dejas dienu es uzzināju tikai universitātē, bet jau četrus gadus es svinu šos svētkus, kuri man ir svarīgi. Tāpat es zinu, ka Rīgā Starptautiskā dejas diena ir populārāks pasākums, tur notiek daudz dažādu koncertu un tiek rīkoti zibakcijas ielās, veikalos un pat frizētavās.
Centīsimies attīstīt šo kustību arī mūsu pilsētā, ceru, ka ar katru gadu šie svētki tiks svinēti vērienīgāk.
- Kā jūs domājat, kādi deju stili ir populāri Daugavpilī?
- Vispār Daugavpilī ir attīstīti daudzi dažādi deju stili un ir daudz labu pasniedzēju. Man šķiet, ka dejas principā ir populāra nodarbošanās, manuprāt, katrs trešais dejo, ja ne kādā kolektīvā, tad mājās spoguļa priekšā.
Vispār, manuprāt, dejot var visi, tikai jābūt aktīvākam dzīvesveidam. Ir tāda paruna, kura vēsta: ja tu proti runāt, tātad proti arī dziedāt, ja proti staigāt, tad proti arī dejot.
- Vai jūs saskatāt dejotājiem perspektīvas mūsu pilsētā?
- Protams! Kā piemēru var nosaukt Daugavpils teātri, kurā notika atlase. Daudzi mani paziņas, ar kuriem es kopā dejoju kolektīvā, tagad dejo izrādēs, kopā ar teātra trupu piedalās viesizrādēs dažādās Latvijas pilsētās, viņiem tās ir peļņas paņēmiens. Turklāt Rīgā ir Kultūras koledža, J. Vītola akadēmija un Pedagoģijas akadēmija … Man šķiet, ka perspektīva ir arī deju studiju izveidošana rajonos, jo tur praktiski neviens nerealizē treneru darbību.