Naida noziegumi pret minoritātēm ir ikdienas realitāte visā Eiropā.
Reģiona visvairāk apdraudētās grupas ir patvēruma meklētāji, migranti, bēgļi un tādas jau ilgstoši apmetušās iedzīvotāju grupas kā ebreji, musulmaņi un čigāni, savā ikgadējā ziņojumā norāda Starptautiskā Minoritāšu tiesību grupa (MRG).
Starptautiskās tiesību aizstāvības organizācijas pamata ziņojumā «Pasaules minoritāšu un iedzimto tautu stāvoklis 2014» pētīti gadījumi Bulgārijā, Francijā, Gruzijā, Grieķijā, Ungārijā, Krievijā, Turcijā, Ukrainā un Lielbritānijā.
«Naida izteikumi un naida noziegumi ir daudzu minoritāšu pārdzīvota realitāte visās Eiropas daļās,» saka MRG politikas un komunikācijas direktors Karls Soderbergs. «Eiropas valdību darbības trūkumu [šajos noziegumos] vainīgie vērtē kā zaļo gaismu, lai to turpinātu.»
Daudzās valstīs 2008.gada finanšu krīzē un valdību veiktajos taupības pasākumos tika vainoti migranti, kā arī etniskās un reliģiskās minoritātes. Tas ir izraisījis vardarbības un naida līmeņa pieaugumu. Pateicoties savai pret imigrantiem un čigāniem vērstajai, kā arī antisemītiskajai retorikai, vairākām galēji labējo spēku grupām ir izdevies iegūt ievērojamu pārstāvību nacionālajos parlamentos, piemēram, Grieķijā un Ungārijā. Dažas galēji labējās partijas ir saistītas ar paramilitāra stila vienību grupām vai kaujiniekiem, kā, piemēram, Zelta rītausma Grieķijā vai Jobbik Ungārijā. Galēji labējās partijas nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās guva plašus panākumus arī vairākās citās valstīs, piemēram, Francijā, teikts ziņojumā.
Tāpat pētnieki secinājuši, ka Krievijā un Ukrainā vardarbīgus naida noziegumus pret migrantiem no Ziemeļkaukāza un Centrālāzijas, kā arī afrikāņu izcelsmes cilvēkiem pastiprina nacionālistiska retorika politiskās un sabiedriskās diskusijās.
Ksenofobijas paraugi ir novērojami arī Bulgārijā, kur nesenā tūkstošiem Sīrijas bēgļu ierašanās ir radījusi jaunu mērķi galēji labējām grupām un ekstrēmistiem. Tādas Bulgārijas minoritāšu kopienas kā čigāni un etniskie turki jau ilgi ir cietuši no diskriminācijas un marginalizēšanas, kas ir arī pāraudzis naidpilnos izteikumos un aizspriedumu motivētā vardarbībā.
«Galvenā problēma ir tā, ka daudzi upuri jūt, ka viņiem nav neviena, pie kā vērsties pēc palīdzības. Kaut arī naida noziegumi visbiežāk izpaužas vardarbībā uz ielas vai individuālos uzbrukumos, uz tiem arī var pamudināt diskriminējoša valdību politika. Piemēram, Francijā kopš 2011.gadā ieviestā aizlieguma sievietēm sabiedriskās vietās valkāt plīvurus, kas aizsedz visu seju, sievietes, kas tos turpina valkāt, ir pakļautas citu sabiedrības locekļu uzmācībai un apvainojumiem. Nav nepiedzīvoti arī gadījumi, kad likumdošana pret naida noziegumiem tiek neatbilstoši īstenota tieši pret minoritātēm un migrantiem, tā vietā, lai viņus aizstāvētu, piemēram, Ungārijā,» uzsver ziņojuma autori.
Sirdi plosoši augstais vardarbības, uzmācības un verbālās vardarbības līmenis visapkārt Eiropai izceļ faktu, ka visām valdībām būtu pret naida izteikumiem un naida vardarbību jāizturas nopietni, uzsver MRG. To darbības trūkums, piemēram, vispusīgā informācijas apkopošanā, ziņojot par procesiem vai publicitāti ap šādiem gadījumiem, naidam sniedz sava veida leģitimitātes formu. Patlaban tikai četras Eiropas Savienības dalībvalstis apkopo un publicē vispusīgu informāciju.
«Visiedarbīgākais līdzeklis pret naidu ir vairāk par to runāt. Vēršoties pret galvenajiem iemesliem, naida izteikumi būtu jāatspēko politiķiem, valdību pārstāvjiem, reliģiskajiem līderiem, žurnālistiem un vairākuma kopienu locekļiem,» norāda Soderbergs.
Internets un sociālie mediji ir snieguši jaunas iespējas paust naidu. Cilvēki, kas pieder minoritāšu kopienām un ir nonākuši sabiedrības redzeslokā politikas, mediju vai sporta laukā, ir kļuvuši par jauniem naida upuriem sociālajos medijos. Tomēr šie kanāli var tikt lietoti arī pozitīvi, teikts ziņojumā. Tā autori uzsver vairākas sabiedriskas iniciatīvas minoritāšu kopienu atbalstam, piemēram, Lielbritānijā, kurās pretstatam pret naida izteikumiem tiek izmantotas arī izglītības un mediju kampaņas.