Interese par investēšanu Latvijas nacionālajā aviosabiedrībā "airBaltic" ir vairākiem pretendentiem, LTV stāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Viņš atteicās atklāt jebkādus potenciālo investoru vārdus, bet to skaits esot starp pieciem un desmit un visi esot nopietni spēlētāji aviācijas biznesā.
Matīss cer, ka nesenais Eiropas Komisijas (EK) atzinums, ka valsts atbalsts "airBaltic" bijis atbilstošs Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, būtiski aktivizēs sarunas par investoru piesaisti "airBaltic", tomēr pats svarīgākais apstāklis ir tas, ka "airBaltic" spējis izkļūt no zaudējumiem.
"airBaltic" pasažieru skaitam gan šogad vērojams kritums, bet Rīgas lidostā pasažieru skaits turas pērnā gada līmenī, atzīmēja politiķis. Ministrs zināja stāstīt, ka bijušais "airBaltic" vadītājs Bertolds Fliks nav iesniedzis solīto prasību starptautiskajā šķīrējtiesā un, visticamāk, nokavējis iesniegšanas termiņus. Fliks kā Vācijas pilsonis bija iesniedzis Latvijai investīciju pretenziju, jo uzskatīja, ka Latvija viņam atņēmusi daļas aviokompānijā "airBaltic".
Kā ziņots, EK ir atzinusi, ka vairāki pasākumi, kurus Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības "airBaltic" pārstrukturēšanu 2011. un 2012.gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. EK konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. EK 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.
EK izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011.gada oktobrī, turklāt 2011.gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. EK konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma "BAS", kas tolaik bija "airBaltic" galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. EK izskatīja Latvijas un "BAS" veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko "airBaltic" emitēja 2010.gadā, un konstatēja, ka tā tika veikta proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai un ar vienādiem nosacījumiem. Turklāt EK izskatīja konkrētus pārvedumus un maksājumus, ko "aiBaltic" vārdā veikusi nacionalizēta banka. EK secināja, ka šos pasākumus veica, pamatojoties uz tirgus noteikumiem, tie "airBaltic" neradīja ekonomiskas priekšrocības un līdz ar to neietver valsts atbalstu ES noteikumu nozīmē, informē EK.
Vienlaikus EK vērš uzmanību, ka trīs citi pasākumi netika veikti, ievērojot tirgus noteikumus. Šie pasākumi ir: otrs Latvijas piešķirtais aizdevums (pirmo daļu 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro) darīja pieejamu "airBaltic" 2011.gada decembrī, otro daļu 25,4 miljonu latu apmērā (aptuveni 35,96 miljoni eiro) - 2012.gada decembrī), kapitāla palielinājums, par ko 2011.gada decembrī vienojās Latvija un "BAS" un ko veidoja aizdevuma pārveidošana un "BAS" ieguldījums naudā, bet kurā "BAS" beigās nepiedalījās, kā arī prasījuma tiesības piecu miljonu eiro apmērā, ko Latvijas valsts nodeva "airBaltic" par tikai vienu latu.
Šie pasākumi neatbilst tam, kam būtu piekritis privāts ieguldītājs tirgus ekonomikā, tie rada priekšrocību "airBaltic" un līdz ar to veido valsts atbalstu. EK novērtēja, vai šis atbalsts ir saderīgs ar EK 2004.gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai.
EK konstatēja, ka Latvijas iesniegtais pārstrukturēšanas plāns, kas attiecas uz piecu gadu laikposmu (2001-2016), šķiet ticams pamats, lai "airBaltic" atjaunotu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā. EK konstatēja, ka "airBaltic" atteikšanās no konkrētiem maršrutiem un laika nišām ierobežos konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts. Tāpat EK konstatēja, ka "airBaltic" sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā, nodrošinot vairākus privātos finansiālos papildinājumus un aizdevumus, kā arī nomas līgumu jaunajiem gaisa kuģiem.
Līdz ar to atbalsta piešķiršana atbilst pamatnostādnēs izklāstītajiem noteikumiem: atbalstu papildina pārstrukturēšanas plāns, kam būtu jāatjaunina uzņēmuma ilgtspēja, ir paredzēti piemēroti pasākumi, lai kompensētu konkurences kropļojumus, ko radījis atbalsts, un uzņēmums sniedz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksu segšanā nepieciešamajā apjomā, rezumē EK.