Līdzekļi ceļu uzturēšanai ierobežoti, tāpēc vismazāk sniegotu ziemu gaida mazās pašvaldības. Pagaidām tēriņi ielu un ceļu uzturēšanai šajā ziemā ir niecīgi, un pašvaldības priecājas par siltajiem laika apstākļiem, vēsta "Dienas Bizness".
Mērķdotācijas, kas pašvaldībām ceļu uzturēšanai ik gadu tiek iedalītas no valsts budžeta, šogad kopumā sasniedza gandrīz 24 miljoni latu, ieskaitot 3,4 miljonus latu, ko valdība piešķīra papildus sakarā ar sniegiem bagātajā ziemas periodā pārtērētajiem līdzekļiem.
Tagad pašvaldību pārstāvji pauž prieku par ziemas aizkavēšanos un iespēju ietaupīt, taču bažījas par ceļu uzturēšanas iespējām 2012. gadā, kad mērķdotācijas pašvaldības autoceļu (ielu) finansēšanai paredzētas apmēram par trešdaļu mazākas nekā šogad.
Procentuāli vislielākās mērķdotācijas saņem Rīga (21,45%), Jūrmala un Liepāja (abas ap 3,09%), nedaudz mazāk arī citas lielās pilsētas un novadi. Vismazākās mērķdotācijas paredzētas, piemēram, Mērsraga novadam (0,06%), Baltinavas novadam (0,09%), Alsungas novadam (0,13) u.c. Rēķinot pēc 2012. gada budžetā paredzētā autoceļu finansēšanas mērķdotāciju apjoma, piemēram, Mērsraga novads, kam valstī noteikta procentuāli vismazākā daļa, nākamgad ceļu uzturēšanai no valsts saņems tikai 9 200 lati.
"Pagājušajā ziemā, sadarbojoties ar uzņēmējiem, tikām galā ar lielajām kupenām un tiksim galā arī šogad. Mums ziema neatnāks pēkšņi, esam tai gatavi. Lai arī valsts finansējums autoceļu uzturēšanai salīdzinājumā ar treknajiem gadiem ir samazināts vairākas reizes, ar visu to novadā uz asfaltētajiem ceļiem šogad neatstājām nevienu bedri – viss tika salabots jau pavasara sezonā. Uzlikām pat vienu kilometru jaunu asfalta segumu, kas ir liels apjoms mūsu mazajam novadam, un arī nākamgad plānojam sakārtot vēl vienu kilometru. Lūgsim, lai valsts nodod pašvaldības apsaimniekošanā arī vienu tranzīta ielu, kas ir pussabrukušā stāvoklī, un mēģināsim to sakārtot paši, ja valsts nespēj tikt galā. Šogad esam spējuši piesaistīt ceļu sakārtošanai 60 tūkst. no ES fondiem, un ceram, ka to pašu varēsim arī nākamgad. Katrā ziņā valstij neko nelūdzam un nesēžam ar cepuri rokā – ja valsts nespēj palīdzēt, tiekam galā paši," laikrakstam stāstījis Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons.
Situācija ar finansējumu ir smaga, atzīst arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa. Ar sniega tīrīšanu ziemā nodarbosies viena no novada zemnieku saimniecībām. "Mērķdotācijās mums iedalītā summa šogad ir ap 19 000 latu, nākamgad būs vēl mazāk. Šobrīd par tik siltu ziemu var tikai priecāties, jo varam ietaupīt. Katrā ziņā līdz šim esam tikuši galā normāli, arī pagājušajā ziemā novada zemnieki palīdzēja un daļēji sponsorēja ceļu tīrīšanu. Sniegu ziemā netīrījām katru dienu. Tā kā novads mazs, labi pārzinām, kurā vietā un kurā laikā ceļu nepieciešams tīrīt, un tīrījām pēc vajadzības, pielāgojoties situācijai," sacījusi Siliņa.
Arī Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne pauž gandarījumu par silto laiku. Šogad novadam ceļu uzturēšanai atvēlētā summa ir ap 35 000 latu, ar ko pietiekot vien ikdienas uzturēšanai. "Zinot, ka nākamajā gadā mums vispār uzturēšanas naudu nogriezīs gandrīz uz pusi, nezinu, kā tiksim galā," atzinusi Vilcāne. Viņa stāsta, ka, piemēram, vasaras sezonā vismaz trīs reizes ceļi tiek greiderēti – viena šāda reize visiem novada ceļiem izmaksā apmēram 5000 latu. Ar trim reizēm puse finansējuma iztērēta. "Ietaupīt vasarā izdodas tad, ja tā ir sausa, tad mazākas intensitātes ceļus var greiderēt arī vienu reizi. Šogad uz decembra sākumu mums ietaupījums ir 7000 latu, taču ar to pietiek ko iztīrīt sniegu visos novada ceļos vienu reizi," norādījusi Vilcāne. Arī viņa uzslavē novada zemnieku atsaucību.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters ir gandarīts, ka vismaz pusotra mēneša izdevumi ceļu uzturēšanai ziemā šogad ir ietaupīti. "Pērnā ziema bija sniegiem bagāta, bija lielas problēmas ar finansējumu, un mūsu pārvaldes gadu beidza ar parādiem. Ja arī šosezon atkārtojas tāda pati ziema, un mērķdotācijas ceļu uzturēšanai tiks samazinātas, tad vienīgā iespēja būs ietaupīt līdzekļus citās pozīcijās, lai varētu nodrošināt ceļu uzturēšanu no pašvaldības budžeta. Netīrīt ceļus nedrīkst. Taču pavisam palikt bez sniega arī mēs nevaram, jo tad sākas stress tūrisma biznesā, kas mūsu novadam ziemā ir būtisks. Ideāli, ja vienreiz tā kārtīgi uzsnigtu, un ar to šoziem būtu gana," sacījis Ceļapīters.
Ziemai gatava ir Valmiera – darba kārtībā stāv tehnika, sāls un smilšu maisījumi, arī līdzekļu pietiek. "Pērn ielu uzturēšanai iztērējām ap 250 000 latu, bet šogad pagaidām jāuztur tikai ziemas diennakts dežūra. Ielu uzturēšanai ik gadu tērējam ne tikai valsts mērķdotācijas, bet arī pietiekami daudz no sava budžeta, ielu remontam un rekonstrukcijai piesaistām ES fondu līdzekļus. Ja nākamgad valsts mērķdotācijas samazināsies, uzturēšanas apjomus un līmeni nesamazināsim – tērēsim vairāk no sava budžeta," sola Valmieras Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Rita Jemšika.
Jūrmalas pašvaldība ielu uzturēšanai pagājušā ziemā tērēja vairāk nekā 480 000 latu, šoziem naudas nebūšot mazāk. Kūrortpilsētā valsts nozīmes autoceļu un pilsētas maģistrālo un rajona nozīmes ielu kopgarums pārsniedz 150 kilometrus, savukārt B un C kategorijas ielu kopgarums – 230 kilometri. "Ceram, ka naudas pietiks, jo vasarā pašvaldība ir saimniekojusi ļoti taupīgi un ieilgušais rudens mūs lutina ar labvēlīgiem laika apstākļiem," atzinis Jūrmalas Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Gunta Smalkā.