"Efekts ir. Tas palīdz atlaist ķirbi, kad vajag," īsi paziņo Andis (vārds mainīts) – jaunietis, kas mēdz klausīties audio jeb ciparu narkotikas.
Andis gan uzsver, ka neklausoties failus nemitīgi un neuzskata, ka tas viņam būtu radījis kādas psihes vai veselības problēmas. Iespējams tas tāpēc, ka pašlaik ciparu narkomāniem iestājies "latentais laiks". "Audio narkotikas ir ļoti bīstamas, un šie lietotāji, ja ne tagad, tad visai drīz tomēr būs psihiatru un narkologu kabinetos," portālam "Delfi" uzsver narkologs Jānis Strazdiņš.
'Apdolbīties' no binaurālajiem ritmiem
Ciparu narkotikas plašāk Latvijā kļuva pazīstamas pirms pāris gadiem. Vienlaicīgi par šo jauno fenomenu pauda satraukumu Krievijas, Eiropas valstu un ASV mediji. Šo salīdzinoši jauno narkotiku veidu pērk un pārdod internetā. Nav pat jāpārkāpj likums. To var izdarīt jebkurš, neizejot no mājas, turklāt legāli. Audio, ciparu jeb digitālās narkotikas ir skaņas faili, kas lietotājam sola īstajām narkotikām līdzvērtīgu kaifu.
Obligāts nosacījums – "mūzikas" faili jāklausās labas kvalitātes austiņās, tas jādara relaksētā pozā un tad tikai atliek iegrimt "kaifā pēc izvēles" – tīmeklis piedāvā iegūt gan marihuānai, gan extacy, gan LSD, kokaīnam un citām izplatītām narkotikām līdzvērtīgu kaifu. Dažādībai tiek piedāvāti arī skaņas faili, kas sola orgasmu, 'pirmās mīlestības' sajūtas, ārpusķermeņa pieredzi, alkohola reibumu un citus pārsteidzošus dvēseles un fizisko sajūtu stāvokļus.
Izmaiņas cilvēka psiholoģiskajā stāvoklī tiek panāktas, failos izmantojot binaurālos ritmus. Paši par sevi šie ritmi pazīstami jau sen, taču nu tiem gūts jauns pielietojums. Arī paši "narkotirgoņi" internetā aktīvi skaidro ritmu iedarbību – piemēram, tepat kādā pašmāju vietnē teikts – "Ritmiska ārēja iedarbība uz maņu orgāniem ar frekvenci, kura raksturīga relaksācijas, snauda, miega vai radoša pacēluma stāvoklim (alfa, teta, delta ritmi), noved pie savdabīgām smadzeņu "reakcijām" un attiecīgi pie smadzeņu biolektriskajām aktivitāšu izmaiņām. (..) Klājot binaurālos viļņus vienu uz otra vairākās kārtās, var sastādīt ritmisku smadzeņu aktivitāti vajadzīgā virzienā, tādejādi panākot attiecīgo apziņas stāvokli un elektroencefalogrammas attēlu." Ir vietnes, kur šo kaifu piedāvā par nelielu samaksu, ir, kur padalās par baltu velti.
Pašmāju forumos lasāmas dažādas atsauksmes – "Ta ir zbis manta! Es pats tgd klausos extacy un tada zbis jushka," internetā raksta kāds lietotājs. Cits pamēģinājušais – "Efekta nkaada.. Pusstundu klausiities to duukonjuruukonju, tad jau labaak Deftones paklausiities.. vairaak ieliek..". Skeptiķiem zinātāji pretī liek šo: "Jūs neprotat tās narkotikas lietot, ir jābūt ticībai, ka tur kaut kas ir, tad arī apdolbīties varēs."
Kam 'fufelis', kam bīstamas
Par ciparu narkotiku ietekmi uz cilvēka psihisko veselību ir ļoti maz informācijas. Nopietnu pētījumu faktiski nav – uzsver visi portāla "Delfi" aptaujātie speciālisti. "Audionarkotiku lietošana var būt bīstama. Tas, ka psihiatri un narkologi vēl nesaskaras ar šiem lietotājiem, drīzāk liecina nevis par to, ka tas nav bīstami, bet par to, ka šo audio jeb ciparu narkotiku ietekme izpaudīsies ilgtermiņā," tā portālam "Delfi" uzsver Rīgas Domes (RD) Labklājības departamenta atkarību profilakses speciāliste Inga Dreimane.
"Līdzīgi kā ar jaunām, nezināmām ķīmiskām narkotikām, arī par audio jeb ciparu narkotikām pasaulē vēl ir maz nopietnu publikāciju, pie mums šādi klienti vēl nav manīti," tā informē Inga Landsmane, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ārste.
"Būtībā cilvēki Latvijā ātri saprata, ka tas būtībā ir fufelis, tāpēc tās lietas popularitāte pazuda," uzskata narkoloģe un RD Labklājības departamenta galvenais speciālists – eksperts Tatjana Justa, "taču problēmas tiešām var rasties uz atkarībām orientētām personām un tiem, kas sevi ārkārtīgi noskaņo uz to, ka vēlas gūt iespaidus, jo tad šis efekts tiešām var iestāties".
"Nekas jauns tas nav, bet cilvēkiem patīk ar sevi eksperimentēt. Galu galā zināms, ka mūzika spēcīgi ietekmē cilvēkus un vēl deviņdesmitajos gados visi klausījās meditatīvās kasetes. Bet šitas varētu būt bīstami tikai tad, ja to apvienotu ar īstām vielām," tā uzskata Herberts, mūziķis, krodzinieks un aktīvas nakts dzīves pazinējs. "Intereses pēc noklausījos "alkohola" failu – drusku jocīga sajūta radās, jo katrā ausī it kā skan kas nedaudz cits, bet, izņemot vēlmi pačurāt, reālas līdzības ar alkohola reibumu tam stāvoklim nebija, " stāsta Herberts.
Mūziķis gan uzsver, ka šis "žanrs" varētu aizraut industriālās un eksperimentālās mūzikas piekritējus, jo tur "ir liela vajadzība izjust mūziku ar visu ķermeni". Audio narkotiku lietotājs Andis, par kuru vēstīts šī raksta sākumā, tiešām pārstāv šīs mūzikas novirziena fanu pulku, taču sīkāk par savu hobiju stāstīt nevēlas.
Audio + video
Narkoloģe Justa piebilst, ka apritē ir ne vien audio, bet arī vizuālās narkotikas, kad cilvēks datorā aplūko dažādus speciālus kustīgus attēlus. Audiofaili un vizuāls attēls kopā cilvēkus ar nestabilu psihi tiešām var ietekmēt. Savulaik narkoloģe kopā ar mūzikas industrijas pārstāvjiem mēģinājusi izprast šo audiofailu uzbūvi un jau toreiz secināts, ka failiem ir ārkārtīgi sarežģīta uzbūve, un jūtīgākiem cilvēkiem šie ritmi tiešām var ietekmēt psihisko stāvokli. Būtība ir tāda, ka uz katru ausi tiek padots tonis nedaudz atšķirīgos hercos, un smadzenes apmulst, cenšoties sinhronizēt sadzirdēto, jo tas nav iespējams. Justa uzsver, ka "šie ritmi nojauc normālu sirds un elpošanas ritmu, rodas dažādi traucējumi – galvassāpes, reiboņi, panikas lēkmes, bailes, redzes traucējumi. Pazeminās cilvēka aizsargbarjera, jo visur tiek teikts, ka tas ir droši".
Dreimane piebilst – "Tāpat kā ar marihuānas lietošanu, es neizslēdzu iespēju, ka no audio narkotikām veidosies šāds pats efekts cilvēkiem, kas tās lietos regulāri. Īpaši, ja cilvēks nezina, cik stabila ir viņa psihe, jo netrūkst cilvēku ar šizotipiskajiem traucējumiem, kas sākumā nemaz nav manāmi. Ja pievienojas šis efekts, tad novirze var attīstīties".
Atkarības radošā industrija bliež
"Jau senatnē pirmatnējie cilvēki iedrošināja sevi medībām, izdvešot konkrētas skaņas. Mūsdienās, piemēram, pēta mūziku, kam jāskan veikalos, lai pircējiem tur būtu vēlme uzturēties ilgāk. Skaņām ir vara, tāpēc šīs audio narkotikas var izvērsties ļoti bīstamas," tā uzskata RSU profesore, psihoterapeite Gunta Ancāne. Viņa uzsver, ka katram cilvēkam kāda konkrēta maņa var būt spēcīgāka un uz to var atstāt lielāku ietekmi. "Jārēķinās, ka pasaulē nemitīgi tiek meklēti veidi, kā taisīt jaunas vergu armijas, kā likt cilvēkiem atteikties domāt pašiem," brīdina psihoterapeite.
"Nāks vēl jauni apreibināšanās veidi, sevišķi jauno tehnoloģiju kontekstā. Industrija apzinās, ka cilvēkam ir dažādi informācijas uztveres avoti un meklē veidus, kā iedarboties uz cilvēku. No anatomijas ir zināms, ka cilvēkam ir pieci receptoru veidi – redze, dzirde, tauste, garša, temperatūra. Industrijai te ir plašs darba lauks. Šobrīd šī industrija vienkārši bliež – viņiem tas ir kā liels eksperiments ar cilvēkiem", uzsver atkarību profilakses speciāliste Dreimane.
Narkologs Jānis Strazdiņš piebilst – "Modernās tehnoloģijas radījušas daudz jaunu atkarību – pie speciālistiem vēršas interneta un interneta spēļu atkarīgie, čatošanas atkarīgie un nu jau arī multfilmu atkarīgie". Strazdiņš atgādina, ka atkarīgie cilvēki parasti novilcina palīdzības meklēšanu līdz pēdējam – "šis audio narkotiku fenomens ir salīdzinoši jauns, un ar šīs muzikālās psihozes sekām mēs agri vai vēlu saskarsimies, šis ir latentais laiks".