Latvijas Biatlona izlases galvenais treneris Intars Berkulis pēc ne pārāk sekmīgās sezonas sarunā ar Sportacentrs.com atskatījās uz to, uzsverot arī pozitīvo – sportistiem motivācija ir, tāpēc viņus jācenšas maksimāli atbalstīt.
"Lielākā problēma šosezon bija tā, ka pirms sezonas netikām patrenēties uz sniega. Nācās visu laiku braukt ar rolleriem un trenēties bezsniega apstākļos. Arī sezonas gaitā bija dažādas nianses, kas liedza sezonai būt veiksmīgākai – slēpju neslīdēšana, nesekmīga šaušana, kaut kur varbūt arī veiksmes trūkums, piemēram, Eiropas čempionātā, kur Andrejs Rastorgujevs izdarīja gandrīz visu, ko varēja, bet nedaudz pietrūka," sacīja Berkulis. "Protams, arī pasaules čempionātā bija plānoti labāki rezultāti, bet diemžēl laika apstākļi bija tādi, ka sportisti, kas startēja no beigu grupām, nevarēja uzrādīt diez ko labus rezultātus."
Treneris gan neslēpa, ka sezona tika iesākta labi, bet turpinājums nebija tik sekmīgs: "Jau sezonas pirmajā posmā Andrejs ieskrēja punktos, bet vēlāk patraucēja veselības problēmas. Varbūt, gribēdami kā labāk, šad tad treniņos izdarījām par daudz. Rastorgujeva iekļūšana punktos sezonas pēdējā posmā nebija nejaušība. Šaujot nekļūdīgi vai pieļaujot vienu kļūdu principā regulāri vajadzēja iekļūt punktos vai būtu tuvu tiem. Atšķirībā no pasaules čempionāta, pēdējā posmā apstākļi un trase visiem bija vienādi. Atsevišķos posmos kāds no mūsējiem parādīja apmierinošu rezultātu, bet kopumā iepriecinošu posmu daudz nebija. Rezultātiem bija jābūt labākiem. Piksons daudz [pirms sezonas] strādāja pie fiziskās sagatavotības, tāpēc varbūt pirms jaunā gada īsti negāja ar šaušanu."
"Sportistiem ir motivācija trenēties – gan puišiem, gan meitenēm. Domāju, ka neviens no biatlonistiem karjeru nebeigs," pozitīvo uzsvēra Berkulis. "Vajadzētu viņus maksimāli atbalstīt un palīdzēt to rezultātu sasniegt. Līdz Sočiem jau palicis nepilnas divas sezonas. Nebūtu pareizi tagad beigt trenēties. Diemžēl problēma ir ieguldījums tehniskajā attīstībā, slēpju sagatavošanā un tamlīdzīgi. Mēs varam ieskriet punktos, un kā pērn to pierādīja Edgars, arī desmitniekā, taču tas nenotiek katru gadu, katru posmu. Lai varētu sakārtot tehnisko bāzi vajadzīgi lieli ieguldījumi. Šobrīd sportisti iegulda savus privātos līdzekļus, palīdz arī federācija, meklējam citas iespējas, bet tas ir krietni par maz, lai visu attīstītu augstā līmenī. "
Pats Berkulis atzina, ka arī viņš mēģinās palīdzēt Latvijas biatlonam, kā vien spēj, tomēr konkrēti neatbildēja uz jautājumu par palikšanu amatā: "Tas ir smags jautājums. Jebkurā gadījumā biatlons ir jāatbalsta. No savas puses – kā varēšu, tā palīdzēšu. Jātiek tikai skaidrībā, kā. Kā treneris es galvenokārt esmu centies organizēt nometnes, veikt organizatorisko darbu. Pagājušajā sezonā mēs ar treneri Poguli strādājām par treneru atalgojumu, kas pienācās par Piksona un Rastorgujeva izskrietajiem LOV normatīviem, bet rast kaut kādu papildus finansējumu nav vienkārši. Treneri un [Latvijas Biatlona federācijas] valde vēl tiksies un pārrunās iespējas un to, kā strādāt turpmāk."