Ir pagājis gandrīz gads, kopš Latvijā spēkā stājusies Eiropas Savienības (ES) Padomes pieņemtā regula, kas attiecas uz valstu sadarbību uzturēšanas saistību lietās.
Vienkāršāk izsakoties, starptautiskais dokuments vistiešākajā veidā palīdz uzturlīdzekļu piedziņas lietās, un parādniekiem vairs nav viegli izvairīties no maksāšanas. Visvairāk pieprasījumu tiek sūtīts uz valstīm, kuras Latvijas valstspiederīgie visbiežāk izvēlas par savām mītnes zemēm, – Angliju un Īriju.
Tuvojoties vasarai, Latvija var sākt izvērtēt pirmos rezultātus. Mūsu valstī šo regulu piemēro kopš 2011. gada 18. jūnija, un tā nosaka, ka prasības pieteicējam ir atvieglota procedūra ES dalībvalstī pieņemta tiesas nolēmuma atzīšanai un izpildei citā ES dalībvalstī. Starptautiskais dokuments paredz iespēju sprieduma atzīšanas un izpildes procesā noskaidrot, vai parādniekam ir legāli ienākumi vai īpašumi ārzemēs, uz kuriem vērst uzturlīdzekļu piedziņu. Saskaņā ar šo regulu Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji drīkst un var prasīt ES dalībvalstī pieņemt tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu, ja tāda nav, kā arī prasīt grozīt jau esošu spriedumu citā ES dalībvalstī.
Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) administrācijas Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Gatis Groza Neatkarīgo informē, ka nepilna gada laikā saņemts 31 pieprasījums īpašo pasākumu veikšanai, savukārt 40 gadījumos cilvēki ir vēlējušies piedzīt uzturlīdzekļus, pamatojoties uz Latvijas tiesas spriedumu. Īpašie pasākumi nozīmē informācijas precizēšanu par parādnieka dzīvesvietu, lai varētu sastādīt prasības pieteikumu. Nereti uzturlīdzekļu prasītājs ir dzirdējis, ka tautas valodā dēvēto alimentu nemaksātājs dzīvo ārzemēs, bet pārliecināts par to nav. Tad UGF palīdz to noskaidrot.
G. Groza stāsta, ka atbildes uz īpašo pasākumu pieprasījumiem Latvijas UGF saņem pāris mēnešu laikā, un tas nav ilgi. Viņš piebilst – arī negatīva atbilde ir atbilde, jo ir skaidrs, ka parādnieks mainījis dzīvesvietu un meklējumi jāturpina citur. No 31 pieteikuma 26 atbildes jau saņemtas, bet atlikušie pieci uz citām valstīm ir nosūtīti nesen.
UGF saņēmis arī 21 pieteikumu, kad cilvēki vēlējušies grozīt Latvijas tiesas spriedumu vai arī gribējuši panākt jaunu spriedumu par uzturlīdzekļiem citās Eiropas valstīs. Latvijas tiesas spriedumos uzturlīdzekļu summa lielākoties ir piesaistīta minimālajai mēneša algai – tie ir vai nu 25, vai 30 procenti atkarībā no bērna vecuma, skaidro G. Groza. Ja uzturlīdzekļu prasītājs uzskata, ka Latvijas tiesas noteiktā summa ir jāmaina, viņš, protams, var norādīt, kādai tai jābūt, tomēr pēdējais vārds par alimentu apmēru piederēs ES dalībvalstu tiesai.
Šobrīd var teikt, ka uzturlīdzekļu piedziņas process ārvalstīs ilgst apmēram gadu. To nosaka dažādi faktori, piemēram, tajās ES valstīs, kur ir lielāka imigrācija, arī pieprasījumu apstrāde būs ilgāka. Arī tiesas sēdes datums netiek noteikts zibenīgi, turklāt tiesa var izlemt veikt papildu pasākumus – uzklausīt parādnieku, pieprasīt papildu dokumentus. G. Groza norāda – tādos gadījumos ikreiz UGF informē prasības iesniedzēju. Speciālists arī aicina uzturlīdzekļu prasītājus sadarboties ar UGF, ja viņu rīcībā nonāk kāda informācija par parādnieku. Tad UGF varēs rīkoties operatīvāk.
Paļauties uz to, ka alimentu nemaksātāju ārzemēs neviens netrenkās un neatradīs, nav pamata, vismaz ne ES dalībvalstīs. Tiklīdz cilvēks stājas attiecībās ar valsti (sāk legāli strādāt, maksāt nodokļus, nokārto apdrošināšanu vai citas formalitātes), Latvijas UGF ir iespējams iegūt informāciju par viņu. «Izgaismojas agri vai vēlu, ja vien nav antisociāls elements,» rezumē G. Groza.